Veselības ministrijā (VM) Neatkarīgajai norāda, ka plašākas un detalizētas diskusijas par akcīzes nodokļa piemērošanu vairākiem ikdienā lietotiem produktiem, arī sālim un cukuram, sagaidāmas tad, ja valdība dos zaļo gaismu šai idejai.
Tikmēr ministrijas ierosmes sacēlušas protestu vētru citā – ražotāju – nometnē un ir nosauktas par «industrijas dzīšanu vēl lielākā bedrē». Piesardzīga pret jauno ideju ir arī Finanšu ministrija.
Jo nodoklis saldumiem ir citur
VM jaunajām politiskajām iniciatīvām piedāvā noteikt akcīzes nodokli neveselīgo pārtikas produktu grupai (tiesa, līdz šim Latvijā eksperti nav varējuši vienoties par neveselīgas pārtikas definīciju). Šajā pārtikas grozā atrodamas desas, gaļas izstrādājumi, sālīta, žāvēta, kūpināta gaļa, kas satur sāli vairāk par 1,8 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta, palmu eļļa, cūku tauki, gatavās zupas, buljoni, cukura un miltu konditorejas izstrādājumi, kartupeļu čipsi, sāļie rieksti, popkorns, arī cukurs, sāls un šokolāde. Aicinot skaidrot, kāpēc veikta šāda izvēle, VM speciālisti atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un citu valstu – Ungārijas, Francijas, Somijas – pieredzi. Akcīzes nodokli vajadzētu piemērot tiem pārtikas produktiem, kas satur daudz sāls, tauku un cukura, kā arī palmu eļļai, cūku taukiem, kas ir galvenais transtaukskābju un piesātināto tauku avots un kur pierādīta šo izejvielu pārmērīgas lietošanas kaitīgā ietekme uz indivīda veselību, skaidro VM. Akcīzes nodoklis jau kopš 2000. gada tiek piemērots bezalkoholiskajiem dzērieniem (ar cukuru vai saldinātājiem), bet VM uzskata, ka nodokļa likme palielināma, jo tieši cena ir viens no faktoriem, kas palielina šo dzērienu patēriņu, kā rezultātā bērniem un jauniešiem ir liekā svara un aptaukošanās problēmas. Īpašā grupā būtu izdalāmi enerģijas dzērieni, nosakot daudz augstāku akcīzes nodokļa likmi nekā citām limonādēm.
Par produktiem, kuri satur sāli, ierosinājumā var izlasīt, ka tas attieksies uz produktiem, kuri satur pārāk daudz sāls, taču ir jautājums par šokolādi, kurai tiek piedēvētas arī labas īpašības. Priekšlikumos nav minēts, kāda šokolāde apliekama ar nodokli, proti, cik kakao procentu tai būtu jāsatur. VM speciālists Oskars Šneiders atbild: par piemēru ņemtas citas valstis, kur šokolādi nekādi neiedala un nodoklis jāmaksā gan par īsto melno šokolādi, gan šokolādes izstrādājumu.
Kaitīgi var būt arī āboli
Pārtikas ražotāji neizprot šādu VM iniciatīvu un ir kategoriski pret akcīzes nodokli vairākām pārtikas precēm. «Jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un to, kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus,» uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Akcīzes nodokļa celšana atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem vienam vidējam nozares uzņēmumam radītu no desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro zaudējumu gadā. Ražotājiem ir arī konkrēti jautājumi, uz kuriem nav atbilžu: cik papildu finanšu un cilvēkresursu tas prasīs no Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta; kā tiks nodrošināta importa produkcijas ražotāju kontrole un cik papildu resursu tas prasīs?
Neredz argumentus
«Nav pareizi uz patērētāju un ražotāju rēķina risināt budžeta problēmas bez saprātīga pamatojuma, jo šie priekšlikumi sadārdzinās daudzus iecienītus pārtikas produktus un negatīvi ietekmēs jau tā Krievijas situācijas dēļ cietušos pārtikas eksporta uzņēmumus, tostarp arī Laimu un Staburadzi,» šādu viedokli Neatkarīgajai pauž uzņēmuma NP Foods (Laima, Staburadze, Latfood (Ādažu čipsi) u.c.) komunikācijas direktore Dana ErciņaUžāne. Viņa jautā, vai tiešām VM ir aprēķini, par cik mazināsies patēriņš, ja uzliks šādu nodokli? Kā tas ietekmēs ražojošo uzņēmumu darbību, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku? Kāpēc neviens nerunā par sabiedrisko ēdināšanu, kur nav nekāda kontrolēta veida noteikt sāls, eļļas un cukura daudzumu? Ražotāji arī norāda, ka virkne Latvijas pārtikas ražotāju turpina saskarties ar Krievijas sankcijām.
Ne pirmo reizi
Ideja par akcīzes nodokļa piemērošanu sālim vai cukuram pavisam nav jauna. Jau 2009. gadā Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis rosināja valdībai piemērot šo nodokli pārtikas produktiem, kuri satur pārāk lielu sāls daudzumu. «Pārmērīga vārāmā sāls lietošana Latvijā lielā mērā ir arteriālās hipertensijas iemesls un mūsu valsts iedzīvotāja vidējo dzīves ilgumu samazina par diviem līdz trim gadiem, salīdzinot ar skandināvu, un par trīs līdz četriem, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti,» teica P. Apinis. Savukārt cukura pārmērīga lietošana ir galvenais iemesls straujai cukura diabēta izplatībai Latvijā un lielā mērā nosaka tos 4000 nāves gadījumus gadā, ko izraisa cukura diabēts. Pārāk lielu sāls un cukura daudzumu Latvijā iedzīvotāji uzņem galvenokārt ar rūpnieciski ražotiem pārtikas produktiem. Toreiz ideju noraidīja. 2013. gadā pavisam konkrētus grozījumus likumā sagatavoja jau VM ar toreizējo ministri Ingrīdu Circeni priekšgalā (priekšlikumi bija ļoti līdzīgi pašreizējiem), arī tad tie neguva valdības atbalstu.
Veselības ministrijas piedāvājums
• ieviest akcīzes nodokli neveselīgo pārtikas produktu grupām:
• Desām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumiem uz šo produktu bāzes, citādi gatavotiem izstrādājumiem vai konserviem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, sālītai, sālījumā, žāvētai vai kūpinātai gaļai un gaļas subproduktiem, kas satur sāli vairāk par 1,8 g uz 100 g gaļas produkta – 21 eiro par 100 kilogramiem
• Palmu eļļai, ko izmanto pārtikas produktu ražošanā – 41 eiro par 100 litriem
• Cūku taukiem – 41 eiro par 100 kilogramiem
• Gatavajām zupām un buljoniem, izstrādājumiem to pagatavošanai, kas satur sāli vairāk nekā 1 g uz 100 g produkta – 41 eiro par 100 kilogramiem
• Cukura konditorejas izstrādājumiem (karameles, īrisi u.c. konfektes) – 41 eiro par 100 kg
• Šokolādei un tās izstrādājumiem – 41 eiro par 100 kg
• Miltu konditorejas izstrādājumiem – 41 eiro par 100 kg
• Kartupeļu čipsiem, sāļiem riekstiem, popkornam un sāļajām kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk nekā 1,25 g uz 100 g produkta – 41 eiro par 100 kilogramiem
• Cukuram – 14 eiro par 100 kg
• Sālim – 9 eiro par 100 kg
• Palielināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem:
• Ūdeņiem un minerālūdeņiem ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu (izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura u.c.) līdz 22,2 eiro par 100 litriem
• Enerģijas dzērieniem, kuri satur vairāk nekā 15 mg/100 ml metilksantīna (kofeīna) – līdz 29,6 eiro par 100 litriem
• Palielināt akcīzes nodokli sasmalcinātajai tabakai līdz 62 eiro par 1 kilogramu un piemērot nodokli elektronisko cigarešu ešķidrumiem
Avots: Veselības ministrija
Viedoklis
Ināra ŠURE, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja:
– Šīs diskusijas par veselīgu un neveselīgu pārtiku ir tik emocionālas, ka tiek aizmirsta viena būtiska lieta – pārtikas ražotāju pienesums Latvijas ekonomikai, eksporta attīstībai, saistītajām nozarēm. Tās ir darba vietas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, nodokļi valsts budžetā, sakārtota infrastruktūra un apkārtējā vide, atbalsts sportam, kultūrai un izklaidei. Pētījumi rāda, ka aptuveni 20% jauniešu ikdienā ēd ātrajās ēstuvēs. Jājautā, vai arī šādās ēstuvēs, kā arī bāros un restorānos tiks paaugstināts nodoklis ēdieniem, kas satur sāli vai cukuru? Vai mēs zinām, cik daudz sāls tiek piebērts kāda restorāna piedāvātajā zupā vai mērcē? Pēc ražotāju domām, Veselības ministrijai labāk būtu jāizglīto sabiedrība par pārtikas produktu samērīgu lietošanu. Nav nekas slikts, ja mēnesī tiek apēsta viena čipsu paciņa.