Nodokli sālim un cukuram cilvēki var nesaprast
Veselības ministrija (VM) piedāvā noteikt akcīzes nodokli daudziem pārtikas produktiem, lielākoties tādiem, kuru patēriņu ikdienā būtu nepieciešams ierobežot vai kurus nelietot vispār.
Tomēr, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus, nodokļa uzlikšana sālim un cukuram saskarsies ar cilvēku neapmierinātību un neizpratni. VM vienmēr iestājusies par veselīgas pārtikas popularizēšanu un tādu pārtikas produktu samazināšanu uzturā, kas nav vēlami cilvēka veselībai, tomēr pirms pāris gadiem pat nevainīgas runas par nodokli, piemēram, transtaukiem, izsauca ļoti lielu sabiedrības pretreakciju, apelējot pie tā, cik ļoti tas sadārdzinās pārtikas preces, tāpēc arī tagad viegla ceļa šiem priekšlikumiem nebūs.
Lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā (jo tikai tā ministrija var pretendēt uz papildu finansējumu veselības aprūpei), VM ierosina noteikt akcīzes nodokli virknei pārtikas produktu, tostarp sālim – deviņi eiro par 100 kilogramiem – un cukuram – 14 eiro par 100 kilogramiem. Finanšu ministrijai iesniegtajos priekšlikumos rosināts noteikt šo nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem (41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta). Ar akcīzes nodokli piedāvāts aplikt kartupeļu čipsus, sāļos riekstus, popkornu un sāļās kukurūzas uzkodas, kas satur sāli vairāk nekā 1,25 gramus uz 100 gramiem produkta (nodokļa apmērs varētu būt līdz 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem). Akcīzes nodokli VM vēlas piemērot arī desām un citiem gaļas izstrādājumiem, gaļas subproduktiem vai konserviem no gaļas, sālītai, žāvētai vai kūpinātai gaļai un gaļas subproduktiem, kuru saturā sāls ir vairāk par 1,8 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta (21 eiro par 100 kilogramiem). Ar nodokli apliktu palmu eļļu, cūku taukus, gatavās zupas, buljonus un citus līdzīgus izstrādājumus, kuru saturā sāls ir vairāk nekā viens grams uz 100 gramiem produkta. Informācija par iecerētajām likmēm gan atšķiras – piemēram, buljonu un to izstrādājumu gadījumā ir minēts gan 21 eiro par 100 kilogramiem produkta, gan divas reizes lielāka summa – 41 eiro.
Visu VM ieskatā neveselīgo pārtikas produktu aplikšana ar akcīzes nodokli budžetam papildus dotu vismaz 30 miljonus eiro.
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai uzsver: Veselības ministrija saprot, ka ideja uzlikt nodokli sālim, cukuram un citiem produktiem var saskarties ar sabiedrības pretestību un var radīt diskusijas, tomēr tādā veidā «mēs vēlamies pateikt, kas ir tie pārtikas produkti, kuru lietošanu vajadzētu ierobežot, piemēram, gaļas izstrādājumus, to vietā iegādāties svaigus produktus un gatavot pašiem».