Rosina Eiropas valstu valdības uzņemties atbildību par nabadzību

Santīmu pie santīma skaita sieviete, stāvēdama lielveikalā pie pārtikas stendiem. Viņa ir ļoti norūpējusies un uztraukta par to, vai pietiks naudas visiem pirkumiem. Ar šādu videoklipu ceturtdien Eiropas Komisija (EK) sociālo lietu komisāra Vladimira Špidlas personā iepazīstināja klātesošos Eiropas gada pret nabadzību atklāšanas pasākumā. Video saka: katrs sestais eiropietis dzīvo trūkumā, taču neatbild: ko darīt?

Jauns plāns palīdzēs?

Šis ir visbiežāk uzdotais jautājums gan valstu delegāciju pārstāvju vidū, gan žurnālistu sarunās, jo neatstāj šaubas, vai un cik lielā mērā EK ierosinātais nabadzības izskaušanas gads, kurā liela uzmanība tiek veltīta tieši sabiedrības informēšanas kampaņām, spēs situāciju mainīt. EK atvēlējusi ievērojamu naudas summu – 17 miljonus eiro (apmēram 12 miljonus latu), bet papildus – apmēram sešus miljonus eiro – dod Eiropas savienības (ES) dalībvalstis, līdzfinansējot Eiropas gada pasākumus. Latvija ar savu finansējumu nepiedalās.

Vislielākās cerības tiek liktas uz aktīvāku Eiropas Komisijas rīcību un, iespējams, smagāku vārdu to dalībvalstu virzienā, kur cilvēkiem pašreiz klājas visgrūtāk, tomēr ir pavisam skaidrs, ka pašām valstīm jābūt savai stratēģijai, kā mazināt nabadzību.

Nodarbinātības veicināšana

Svarīgākais "ierocis" nabadzības apkarošanai ir nodarbinātības veicināšana, atklājot Eiropas gadu pret nabadzību un sociālo atstumtību ceturtdien Spānijas galvaspilsētā, uzsvēra EK prezidents Žozē Manuels Barrozu. Viņš bija gaidītākais viesis, kura dēļ Spānijas Sociālo lietu ministrija uz divām stundām tika pārvērsta par "neieņemamu cietoksni".

EK prezidents sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie jaunās Lisabonas stratēģijas 2020, kurā cīņa ar nabadzību ieņemšot svarīgu lomu, un tajā jābūt iekļautiem konkrētiem mehānismiem, kā cīnīties pret nabadzību. ES strādā arī pie jauna Eiropas Sociālā plāna, tomēr jāuzsver, ka pārlieku lielas cerības Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu lolot, jo tāpat kā līdz šim EK neiejauksies dalībvalsts sociālo pabalstu vai pensiju jautājumā, jo tie ir katras dalībvalsts atbildības jautājumi.

Ar tukšu vēderu neparunāsi

Eiropas gadam pret nabadzību ir četras prioritātes, viena no tām aicina pēc iespējas vairāk lēmumu pieņemšanā iesaistīt cilvēkus, kuri saskārušies ar nabadzību, uzklausīt šo cilvēku viedokli.

"Cilvēkiem, kuriem ienākumi ir zemāki nekā sabiedrībai kopumā, ir jācīnās, lai viņus uzklausītu, visbiežāk vienkārši neņem vērā – ja tev nav naudas, tas nozīmē, ka esi muļķis vai slinks," atklāti saka Zoltana Svoboda no Ungārijas. Viņa ir daudzbērnu māmiņa. Z. Svoboda uzsver: lai arī Ungārija ir ES dalībvalsts, tā nenodrošina iztikas minimumu saviem iedzīvotājiem, tāpēc katrs piektais bērns valstī ir nepaēdis. "Par simts eiro mēnesī nopērku maizi, pienu, cīsiņus un nekam vairāk neatliek naudas," saka Zoltana. Viņa uzsver, ka tieši ES ir jādara viss iespējamais, lai dalībvalstis nodrošinātu iedzīvotājiem cilvēka cienīgu dzīvi, jāuzstāj, lai valstu valdības pie tā strādātu, citādi vārdiem "solidaritāte", "demokrātija" ir tukša skaņa.

Vēl kundze norāda: kamēr cilvēks uztraucas par ēdienu, rēķiniem, no viņa nevar prasīt pilnvērtīgu iesaistīšanos viedokļa paušanā par to, kā apkarot nabadzību. Viņš nevar domāt ne par ko citu. "Trūcīgus cilvēkus neuzklausa nopietni, izņemot vēlēšanu laiku," secina ungāriete.

Šis Eiropas gads atgādina katrai valstij tās uzņemtās saistības cīņā pret nabadzību un solījumus šīs saistības īstenot visos līmeņos.

***

UZZIŅAI

ES ir viens no attīstītākajiem reģioniem pasaulē, tomēr apmēram 80 miljoni (16%) eiropiešu ir trūcīgi

Eiropas iedzīvotāji uzskata:

- nabadzības iemesls ir bezdarbs (49%), zemās algas (52%)

- nabadzīgs ir cilvēks, kuram nav pietiekami līdzekļu, lai iesaistītos sabiedrības dzīvē (24%)

- nabadzīgs ir tad, ja jāiztiek no pabalstiem, labdarības (21%)

Avots: Eurobarometr