Zemenes un saldējums: piedāvājums lutina, cenas ne

Dāsnā zemeņu raža lutina ogu audzētājus, karstais laiks – saldējuma ražotājus, taču pircēji ar zemākām cenām lutināti gan netiek. Neskatoties uz labo ogu ražu un piena iepirkuma cenas kritumu par trešdaļu, zemenes un saldējums šogad maksā aptuveni tikpat, cik pērn.

Zemeņu audzētāji par lielāko biedu uzskata ilgstošas lietusgāzes zemeņu ražas vākšanas laikā. Arī saldējuma tirgotāji diezgan bieži bažīgi veras debesīs. «Ja tirgus dienā uznāk lietus, tad pircēju interese par saldējumu ir kā ar nazi nogriezta,» Neatkarīgajai atklāja Reinis Kļavis, Albertīnes saldējuma gatavotājs.

Modē atraktivitāte

Vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union arī šā gada vasaras sezonai sarūpējis vairākas jaunas saldējuma šķirnes – Ekselence Dubultais ar zemesriekstu sviestu dubultajā šokolādē un Ekselence ar halvu un zemesriekstu mērci 1 litra iepakojumā. Lai karstākos brīžos varētu atvēsināties ar vieglu un sulīgu gardumu, Food Union radījis jaunu sorbetu Nu Smoothie ar aprikozēm, kas ir diētisks, jo tā sastāvā ir 0% tauku, bet enerģētiskā vērtība ir tikai 77 kcal.

«Saldējuma pasaule ir ļoti dinamiska. Katru gadu pasaulē ir modes kliedzieni, kas ir aktuāli uz vienu diviem gadiem, un ir tendences, kas ir aktuālas ilgāku laiku, un ar katru gadu to nozīmība tikai pieaug. Galvenās tendences pēdējos gados saldējuma ražošanā pasaulē ir lokalitāte, dabiskums un inovācijas. Ar katru gadu to nozīme pieaug. Saldējumu zīmoli cenšas arvien vairāk izmantot lokālas izejvielas no attiecīgās valsts vai reģiona, kur tas tiek ražots. Arvien vairāk uzmanības ražotāji velta produktu dabiskumam – citi rada atsevišķas bio vai ekow produktu līnijas, citi ražotāji – visā sortimentā cenšas atbrīvoties no liekā. Lai atšķirtos un izceltos sīvajā konkurencē, saldējuma ražotāji pasaulē investē produktu un produktu iepakojumu inovācijās – jaunas formas, unikālas tehnoloģijas, interesantāki iepakojumi ērtākai lietošanai – to visu varam redzēt veikalu vitrīnās. Kā atsevišķa saldējuma kategorija tirgū sāk nostiprināties saldējuma deserti, proti, saldējums, kas ir pasniedzams jau kā pilnvērtīgs deserts no sastāvdaļu un pasniegšanas viedokļa. No garšām pasaulē populārākās pašlaik ir eksotisku augļu smūtiji un zemesriekstu sviests, sāļā karamele,» Neatkarīgajai stāstīja Food Union saldējuma zīmolu vadītāja Linda Petrovska.

Siltais laiks un plašais saldējuma sortiments (Rīgas piena kombinātā top aptuveni 100 dažādu saldējumu veidu) veicinājis šī aukstā kāruma noietu. Jūnijā Food Union saldējuma tirdzniecība (tonnās) Latvijā ir pieaugusi par 33%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju. Savukārt saldējuma cena, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, neesot mainījusies.

Spēcīga konkurence

Ar katru gadu arvien vairāk mājražotāju sāk piedāvāt saldējumu, kas tapis pēc pašu radītām receptēm. Arī Reinis Kļavis, kurš Albertīnes saldējuma gatavošanu un pārdošanu uzsācis tikai pirms diviem mēnešiem, ir radījis savu, unikālu saldējuma recepti. «Ēst gatavošana man vienmēr ir bijusi tuva. Man patīk eksperimentēt, taču pēc tam, kad esmu radījis ēdiena ideālo garšu, nākotnē pieturos pie savas receptes. Šī īpašība man arī palīdz saldējuma gatavošanā. Pircēji var būt droši, ka Albertīnes saldējums, arī nākamo reizi nopirkts, garšos tieši tikpat labi,» atklāja R. Kļavis.

Viņš atzīst, ka konkurence saldējumu tirgū ir liela. Mājražotājam jākonkurē gan ar lielveikalu produkciju, gan arī ar citiem mazajiem uzņēmējiem, kas gatavo saldējumu. «Nereti pilsētu svētkos stāvam četri saldējuma pārdevēji rindā. Tāpēc nemitīgi jādomā, kā uzrunāt pircējus,» stāstīja Reinis.

Albertīnes saldējums atšķirībā no lielākās daļas citu mājražotāju saldējuma top tirdzniecības vietā uz vietas, īpašā saldējuma frīzerī. Reinis mājās, speciāli šim mērķim izbūvētā telpā, sagatavo saldējuma masu, bet pats aukstais kārums top uz vietas. «Kā jau tikko gatavots, Albertīnes saldējums ir svaigs un gaisīgs. Šādi gatavotu saldējumu sauc par mīksto saldējumu,» atklāja Reinis. Viņš ir pārliecināts, ka noteikti nekad nekļūs par saldējuma lielražotāju. Reiņa interese ir turpināt gatavot īpašu un ekskluzīvu saldējumu nelielos daudzumos.

«Veikalā pirktu saldējumu neesmu ēdis kopš pagājušās vasaras, bet labprāt iegādājos un nogaršoju citu mājražotāju izstrādājumus. Vai arī iemainu pret savējo,» atzinās Reinis.

Aukstā garduma tīkotāji nereti mājražotāju saldējumu neizvēlas tā cenas dēļ, jo maksāt 1,50 eiro par 100 gramiem saldējuma šķiet par dārgu. Taču reti kurš pircējs pievērš uzmanību cenas mērvienībai. Saldējuma tilpumā aptuveni 40–50% ir gaiss, un tas nozīmē, ka mājražotāju saldējums, ko parasti pārdod gramos vai kilogramos, izskatīsies dārgāks nekā veikala produkcija, kuras cena ir aprēķināta mililitros vai litros.

Cenas turas stabilas

Šogad zemenes labi padevušās gan Latvijā, gan arī Polijā, no kurienes tiek ievesta lielākā daļa Rīgas Centrāltirgū pārdodamo zemeņu. Tomēr ievesto ogu cena spītīgi turas aptuveni 1,40 eiro par kilogramu. Daļa pārdevēju importa ogu cenu nenolaiž zemāk par 1,60 eiro, lai gan vietējās zemenes šobrīd var iegādāties, sākot no 2,50 eiro kilogramā. Maksimālā cena – 4 eiro kilogramā – tika prasīta par izcili lielām un skaistām ogām. Pie atsevišķiem tirgotājiem poļu zemenes var iegādāties arī par 1–1,20 eiro kilogramā, taču tās gan vairāk izskatās kā pēdējā brīža piedāvājums. Vai nu tās tiek pārdotas drīzumā, vai arī nekad. Neraugoties uz ogu bagātību, šogad nav lētāko zemeņu gads. 1999., 2000., 2005. un 2006. gadā zemeņogas šajā laikā varēja nopirkt par vidēji 1,15 eiro kilogramā, nestandarta ogas maksāja pat 0,70 eiro kilogramā.

Neatkarīgās aptaujātie zemeņu tirgotāji atzina, ka šobrīd ir īstākais zemeņu laiks – tās jāēd pilnām mutēm un, ko nevar apēst, to var sasaldēt vai ievārīt ziemai. Par to, vai ogu cenas tuvāk zemeņu sezonas izskaņai varētu kristies, pārdevēji šaubās. Iespējams, zemeņu cena varētu vēl nedaudz paslīdēt uz leju, taču noteikti ne būtiski. Beidzoties zemeņu ražai Polijā, zemeņu cena vietējā tirgū, visticamāk, varētu pat nedaudz kāpt, jo ievērojami samazināsies konkurence.

Centrāltirgū ir nopērkamas arī pirmās mellenes – 1 eiro par glāzi – un meža zemenītes – 1,5 eiro par glāzi.

Zemeņu vidējās cenas Rīgas Centrāltirgū 1. jūlijā, eiro/kg

2011 - 2,85

2012 - 1,70

2013 - 1,65

2014 - 1,40

2015 - 1,40

Avots: CSP