«Ieradās izpestīt savējos,» tā liecinieks raksturoja vēlākā prokurora Anda Mežsarga lomu čečenu bandītu aizturēšanas laikā 1994. gadā.
Epizode ar čečenu mafijas aizturēšanu, kura savulaik iezīmēja Latvijas policijas panākumus cīņā pret kaukāziešu bandītiem, kuri 1990. gadu sākumā tīkoja iespiesties Baltijas valstīs, šonedēļ tika no jauna pārcilāta Rīgas apgabaltiesā t.s. Lemberga prāvas ietvaros. Kāpēc gan šai epizodei, kas norisinājās pirms vairāk nekā 20 gadiem, būtu saistība ar Ventspils tranzītbiznesu?
Ar pistolēm un granātām Purvciemā
Kaukāza bandīti deviņdesmito pašā sākumā mēģinājuši iespiesties Rīgā, sākot nodarboties ar «jumtošanu» tirdzniecības vietās. Centrāltirgū viņi drīz vien tikuši līdz mēģinājumam reketēt kārtējo uzņēmēju, nezinot, ka tas draudzējas ar Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja tobrīdējo priekšnieku Borisu Gončarovu. Uzņēmējs nodevis policijai ziņas, ka tieši Jāņos no Čečenijas puses ar vilcienu no Krievijas iebraukšot bruņotu bandītu papildspēki. Pārbaudot iegūtās ziņas, Rīgas Centrālajā stacijā B. Gončarovs viņus sazīmējis, vienu pat spējis aizturēt, bet pārējie ar visiem ieročiem tikuši prom, jo viņiem bija skaitliskais pārsvars.
Tajā brīdī garām stacijai uz savu dežūras maiņu gājis Mobilā policijas pulka bataljona priekšnieka vietnieks Sergejs Capenko. Ieraugot dienesta biedru B. Gončarovu, turklāt manāmi satraukušos, S. Capenko uzzinājis detaļas. «Ierodoties savā dienesta vietā, es pat nepārģērbos [formastērpā], tikai noliku somu, un uzreiz kopā ar puišiem devāmies uzdevumā,» notikumus atcerējās S. Capenko.
Likuma sargiem smaidīja veiksme: pratinot vienīgo aizturēto čečenu, izdevās noskaidrot, ka bandīti ierīkojuši sev konspiratīvo dzīvokli Purvciemā, Stirnu ielā 533. Mobilais policijas pulks aplencis minēto dzīvokli, bet čečeni atteikušies ielaist policistus. «Vedām pārrunas caur aizslēgtām durvīm kādu laiku,» liecināja S. Capenko. Tikmēr bandīti uz balkona slēpuši ieročus un dedzinājuši pases. Visbeidzot policisti ielauzušies dzīvoklī, arestējuši visus, atņēmuši trīs TT pistoles un krājumu ar patronām. Sekojot nama iedzīvotāju dotajām norādēm, izkratīja pie tā stāvošās automašīnas un vienā atrada granātas.
Mežsargs nāk palīgā
Kamēr notikusi konspiratīvā dzīvokļa kratīšana, pēkšņi ieradušies trīs Jūrmalas iecirkņa policisti civildrēbēs. Divi no Jūrmalas policistiem paši pēc izcelsmes bijuši čečeni, trešais – Andis Mežsargs. «Mēs to uztvērām tā, ka viņi ieradušies izpestīt savējos,» liecināja S. Capenko. Jūrmalas policisti bijuši bruņoti, neraugoties uz to, ka neatradās uzdevumā un bija ģērbušies civilā. «Viņi atrunājās, ka esot ceļā uz Līgo svētku svinēšanu.» Bet iznākumā arestēti tika visi – čečeni un nākamais prokurors.
Pēc kāda laika, noskaidrojot apstākļus, jūrmalnieki tika atlaisti. Uz jautājumu, vai tiešām viens no bandītu «palīgiem» bijis tieši A. Mežsargs, liecinieks atbildēja apstiprinoši: «Mežsargu es taisni tāpēc atceros, ka viņš mūs vēl gribēja pamācīt, kā pareizi rakstāms aizturēšanas un kratīšanas protokols.»
No bandītiem uz spiegošanu
Gadus desmit pēc šīs sekmīgās specoperācijas S. Capenko pēkšņi sameklējis bēdīgi slavenais Jāzeps Meikšāns – kādreizējais premjera Einara Repšes padomnieks, Policijas akadēmijas mācībspēks, kurš vienu laiku paralēli lasījis lekcijas jurisprudencē arī Mobilā policijas pulka vīriem. Aizejot no akadēmijas, J. Meikšāns kādu laiku strādāja SIA Apsardzes dienests «Venta», kas nodarbojās ar Polockas–Ventspils naftas cauruļvada glābšanu no nelegālajiem pieslēgumiem. J. Meikšāns izprasījis detaļas no S. Capenko par čečenu bandītisma apkarošanas epizodi, ierosinājis uzrakstīt pāris iesniegumus Ģenerālprokuratūrai, pēc tam aizsūtījis S. Capenko uz laikraksta Čas redakciju, lai pastāsta par šo gadījumu. «Rakstu es ieraudzīju tikai tad, kad tas bija jau avīzē. Žurnālisti bija izmantojuši ne tikai manis stāstīto, bet arī kādu citu informāciju. Viss bija atainots pareizi.»
Paejot vēl dažiem gadiem, Jāzeps Meikšāns šo paša inicēto un vadīto informācijas vākšanu par A. Mežsargu bija nosūdzējis A. Mežsarga vadītajai prokuroru grupai, kas izmeklēja t.s. Ventspils kriminālprocesus. J. Meikšāns apgalvoja, ka esot vācis dažādas ziņas Ventspils biznesmeņu uzdevumā – šos J. Meikšāna apgalvojumus vēlāk neapstiprināja nekas. Savukārt S. Capenko, aplūkojot savas iepriekš sniegtās liecības, norādīja: «Liecības apstiprinu, izņemot piebildi, ka ar informāciju dalījos, lai kādu nomelnotu. Es darīju zināmus tikai faktus.»
Meliem īsas kājas
Šī nav vienīgā epizode, kurai par pamatu kalpojušas Jāzepa Meikšāna aktivitātes – tām iepriekš bijušas visai tālejošas sekas. Viens no šiem stāstiem Neatkarīgās lasītājiem jau ir zināms. Kad prokurors A. Mežsargs 2007. gada 12. martā saņēma disciplinārsodu par savdabīgu korupcijas paveidu – viņa mobilo telefonu gadiem ilgi bija apmaksājusi kāda privātfirma SIA Autoklubs, spēlē tika iesaistīts J. Meikšāns. Viņš tieši vienu dienu pēc A. Mežsarga sodīšanas prokuroram sastāstīja izdomājumus, ka esot no Drošības policijas apakšpulkveža pircis telefonsarunu izdrukas.
Uz šo un citu brīnumu pamata (tajā brīdī tika stiķēti kopā arī visi citi krimināllietā esošie izdomājumi) nākamajā rītā A. Lembergs tika arestēts. Operācijas Kurmis lietas izskatīšanas gaitā tiesā cits pēc cita izgāzās visi J. Meikšāna izdomājumi par «disketēm» un «izdrukām». Piemēram, vienā dienā, kad J. Meikšāns uz Tērbatas ielas it kā bija saņēmis datus, apsūdzētais apakšpulkvedis patiesībā gulēja slimnīcā ar lauztu kāju un nevarēja nekur paiet. Otrā reizē J. Meikšāns melodams trāpīja uz datumu, kurā Drošības policijas virsnieks atradās pretterorisma mācībās ASV – viņš atrādīja saņemto diplomu par kursu beigšanu. Tad J. Meikšāns mēģināja glābties, izdomājot vēl vienu datumu, bet izrādījās trāpījis uz nedēļu, kad apakšpulkvedis kopā ar ģimeni bija aizbraucis ekskursijā uz Austriju. Kad visi šie apmelojumi izgaismojās, Drošības policijas virsnieks tika attaisnots. Nezināmu iemeslu dēļ J. Meikšāns līdz pat šai dienai nav saukts pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, bet prokurori – par apzināti nepatiesas apsūdzības celšanu operācijas Kurmis lietā.