AS "Latvenergo" par aizņemtu naudu būvēs ekonomiski neizdevīgu elektrostaciju, kura lielāko gada daļu nestrādās. Tas būs 388 miljonus eiro jeb aptuveni 272,7 miljonus latu vērts "rezerves ritenis" Latvijas energosistēmai.
Par to portālā "Cita Diena" raksta asociācijas "Latvijas Koks" Enerģētikas nodaļas vadītājs Jānis Zalāns un bijušais Ziemeļrietumu apvienotās dispečeru pārvaldes vecākais dispečers Ivars Klagišs.
Lēmums par 400 megavatu elektriskās jaudas gāzes bloka celtniecību "TEC-2" teritorijā ir ekonomiski neizdevīgs un, izņemot Latvijas enerģētikas uzstādījumu par 100% elektroenerģijas pašnodrošinājumu 2016.gadā, ir pretrunā ar vienīgo valsts interesēs izstrādāto dokumentu enerģētikas nozarē - "Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.-2016.gadam", raksta "Cita Diena".
"Tā kā vasaras mēnešos Rīga lietderīgi var patērēt tikai aptuveni trešdaļu no "TEC-2" otrajā blokā saražotās siltumenerģijas, bet pārējās divas trešdaļas jāizmet gaisā, gāzes bloka saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir lielāka nekā importētās vai mazākas jaudas biomasas koģenerācijas stacijā saražotajai elektroenerģijai. Gāzes blokā ražotās elektroenerģijas pašizmaksas galveno komponenti veido gāzes cena, kura nākotnē neglābjami augs straujāk nekā tai alternatīvā kurināmā (ogļu, urāna, koksnes) cena, tādējādi augs arī tajā saražotās elektrības cena. Tas nozīmē, ka abi (esošais un projektējamais) bloki lielāko gada daļu (vasarā) netiks darbināti," raksta enerģētikas speciālisti, piebilstot, ka trūkstošā elektroenerģija tiks importēta tāpat kā līdz šim.
Turpmāko desmit gadu laikā Latvijā prognozē elektrības patēriņa pieaugumu tikai par 17%, atsaucoties uz "Latvenergo" datiem, vēsta autori. "Tas nozīmē, ka jaunceļamais gāzes bloks ir kā mašīnas otrs rezerves ritenis," raksta Zalāns un Klagišs.
"Latvenergo" un Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati liecina, ka Latvija gadā importē aptuveni trešdaļu no patērētās elektroenerģijas, taču parasti pietrūkst skaidrojuma, kāpēc tā, un 99,9% iedzīvotāju domā, ka mēs paši nespējam saražot šīs importētās 2,5 teravatstundas, raksta Zalāns un Klagišs.
"Patiesība ir tāda," vēsta autori, "ka Latvija pat šajā aukstajā gadalaikā spēj 100% nodrošināt savu patēriņu. Liels importētās elektroenerģijas īpatsvars ir tādēļ, ka vasarā mūsu TEC ražotā elektroenerģija ir dārgāka par importēto. Tādēļ izdevīgāk ir iepirkt, nekā ražot pašiem."
Iespējams, ka ziemas mēnešu "pīķa stundās", kad Daugavas HES kaskādes elektroenerģijas pienesums, samazinoties ūdens caurtecei, nokrīt zem normas, Latvija pagaidām būs spiesta nedaudz importēt. Latvijas maksimālā jaudas slodze pašlaik un nākamos piecus gadus būs 1350 megavatu līdz 1400 megavatu robežās, raksta Zalāns un Klagišs.
Enerģētikas eksperti piedāvā realizēt atjaunojamo energoresursu, biomasas un vēja enerģētikas attīstīšanas programmu, kuru īstenojot Latvija ne tikai realizētu elektroenerģijas 100% pašnodrošinājumu, bet kļūtu par elektroenerģijas eksportētājvalsti.
Kā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis, "Latvenergo" nevar komentēt kokrūpniecības biznesā iesaistītu cilvēku izteikumus par elektroenerģētiku. "Taču ir acīmredzami, ka - vai nu meža nozares speciālistiem trūkst būtiskas informācijas par elektroenerģētikas pamatjautājumiem vai arī viedokļa pamatā ir kādas ar mežizstrādi saistīta biznesa intereses," piebilda Siksnis.
Attiecībā par Rīgas "TEC-2" otrā bloka rekonstrukciju Siksnis atzīmēja, ka "Latvenergo" negrasās būvēt jaunu elektrostaciju, bet gan turpina novecojošu iekārtu aizvietošanas darbu.
"Latvenergo" turpinās iesākto darbu elektroapgādes stiprināšanā, meklējot izdevīgākos un labākos risinājumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar elektroenerģiju, sacīja uzņēmuma pārstāvis.
Tai pat laikā "Latvenergo" arī pauž bažas par bīstamu tendenci publiskajā polemikā. "Valstiski svarīgu jautājumu risināšanas laikā, šķiet, savtīgām interesēm diskusijas publiski izmanto arī tādi tā saucamie eksperti, kuru biznesa interesēs varētu būt novilcināt vai bremzēt valstiski svarīgu enerģētikas projektu attīstību," novērojusi energokompānija.
"Latvenergo" aicina patiesi ieinteresētas organizācijas ar tās interesējošiem jautājumiem vērsties tieši energokompānijā.