Iespējams, jau nākamnedēļ Saeima varētu skatīt jautājumu par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbrīvošanu no amata, ko idejiski atbalsta vairākums Saeimas frakciju un deputātu.
Par to, vai politiķu pārmetumi padomei un draudi to atbrīvot ir politiskais spiediens, kā to pasniedz NEPLP, kā tiktāl situācija varēja eskalēties, par komunikācijas trūkumu un elektronisko mediju nozarē primāri risināmajām problēmām Neatkarīgās intervija ar Daci Ķezberi. Viņa 18. jūnijā ievēlēta NEPLP grimstošo kuģi pametušā Ginta Grūbes vietā, padomē atgriezusies pēc desmit gadu pārtraukuma un, iespējams, kādu laiku varētu palikt vienīgā padomes locekle.
– Esat apstiprināta NEPLP laikā, kad vienlaikus atskan ierosinājumi atbrīvot visu padomi. Valsts kontrole (VK) norādījusi uz neefektīvi iztērētiem 1,8 miljoniem eiro pērn LTV un NEPLP, padomei pārmesta nereaģēšana uz necenzētu vārdu straumēm Latvijas Radio (LR) 5 raidījumā, Radio Skonto plus programmas maiņa, to ļaujot pārveidot par krievu valodā raidošu staciju. Pietiekami iemesli vai iegansti?
Dace Ķezbere: – Manuprāt, lielākā bēda ir padomes komunikācijas trūkums gan ar Saeimu, gan valdību, gan raidorganizācijām. Nav arī pietiekami skaidrots šis VK atzinums. Tikos ar LTV ģenerāldirektoru Ivaru Belti, kurš sniedza skaidrojumu par neizmantotajām budžeta pozīcijām.
– Vai primāri par līdzekļu iztērēšanu atbilstoši mērķim atbildīga ir LTV un vispirms jārunā par tās vadītāja vai par NEPLP kā tās uzrauga un kapitāldaļu turētāja atbildību?
– LTV un LR uzraudzība ir viena no padomes pamatfunkcijām, un šajā gadījumā ir spilgti parādījies, ka šī funkcija pildīta vāji.
– No NEPLP aizgājušais Gints Grūbe bija atbildīgs par LTV un tai paredzētās naudas kontroli. Viņa vai primāri vadītāja atbildība?
– Padomē viens cilvēks nepieņem lēmumus, nevar runāt par viena Grūbes atbildību. Finanšu kontrolei NEPLP ir revīzijas komisija gan LR, gan LTV pārraudzībai vairāku cilvēku sastāvā. Tad arī jājautā, ko šī revīzijas komisija ir darījusi, kā risinājusi situāciju. Padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, tātad vajadzīgas vismaz trīs balsis, nekādā gadījumā tur nav viena Grūbes atbildība.
– Tad Saeima pamatoti runā par NEPLP atbrīvošanu?
– Pārāk daudz problēmu ir satinušās kamolā, izveidojusies sniega pika, kuras ripošanu grūti apturēt. Konflikts ar raidorganizācijām, Raidorganizāciju asociāciju, arī LR5 jautājums, uz ko nevarēja nereaģēt. Šobrīd Dainis Mjartāns ir atbildīgs gan par LR, gan komercradio, kur izpaužas interešu konflikts, padomei vienlaikus esot LR kapitāldaļu turētājai un arī sabiedriskā, gan komercradio pārraugam.
– Padomesprāt, patiesie iemesli politiķu vēlmei to atbrīvot esot NEPLP kategoriskā nostāja sabiedrisko mediju (SM) neatkarības jautājumos, nostāja pret nodokļu maksātāju līdzekļu pārdali par labu komercmedijiem uz SM rēķina, cīņa par NEPLP uzrauga funkciju nodalīšanu no LTV un LR kapitāldaļu turētāja funkcijām, kam politiķi neķeras klāt. Piekrītat?
– Es tā nedomāju. Neredzu, ka te kāds ļoti jauktos mediju saturā, un nedomāju, ka tas arī turpmāk būtu iespējams, jo gan LR, gan LTV darbinieki ir ar mugurkaulu, un, ja jauksies saturiskajās lietās, domāju, ka reakcija būs ļoti ātra.
Jā, jautājums par līdzekļu pārdali komercmedijiem ir sakāpināts, bet jebkurš jautājums jārisina mierīgā sarunu ceļā.
– Kāda ir jūsu nostāja par lielāka sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komercraidorganizācijām? Kamēr LTV un LR par avansā saņemto naudu sabiedrisko pasūtījumu nav izpildījusi pilnībā, privātās, reģionālās TV, kā norāda VK, to pat izpildījušas ar uzviju. No otras puses, reģionālās TV savulaik izpelnījās kritiku par zemo kvalitāti arī laikā, kad 2011. gadā tās iekļāva LTV7.
– Visus šos gadus mans darbs bija saistīts ar Ģimenes TV, kas arī bija LTV7 logos, tagad iekļauta Re:TV. Nav tik vienkārši reģionālajam medijam strādāt, budžets no gaisa nekrīt. Cilvēki, kas strādā reģionos, ir entuziasti, ja viņu nebūtu, šīs TV jau sen būtu bankrotējušas. Šo cilvēku priekšā varu tikai noliekt galvu. Tāpat Rīga TV24 – kā viņi sāka, un cik labi tagad programma attīstījusies! Manuprāt, nevar teikt, ka zaudējam kvalitāti.
– NEPLP atklātā vēstulē apgalvo, ka tā ne reizi vien saskārusies «ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu», kuru neņemšana vērā, iespējams, esot iemesls padomes atlaišanas rosināšanai. Ja bijuši šādi mājieni, vai nevajadzēja par tiem informēt sabiedrību jau tad, kad tie bija? Sanāk, ka padome piesegusi šos politiķus.
– Protams, par politisku spiedienu sabiedrība būtu jāinformē uzreiz! Neesmu redzējusi vēl kolēģus, lai pajautātu konkrēti, par ko bijuši šie mājieni. Manuprāt, ja tādi bijuši, būtu jāreaģē uzreiz.
– Jūsuprāt, jāatbrīvo visa padome vai pietiktu ar vadītāja atbrīvošanu?
– Nedomāju, ka tas tik vienkārši notiks. Es tagad esmu kā spunde mucā, kura uz pieciem gadiem ievēlēta. Ja pārējos kolēģus atlaiž, kas notiek tālāk? Kā vienīgā padomes locekle varu parakstīt darba algas un dokumentus, ko nevar neparakstīt, bet nevienu lēmumu nevaru pieņemt viena. Tagad ir vasara, kad ievēlēs vēl četrus?
– Jūsuprāt, uz jums šī atlaišana neattiektos?
– Tā vismaz man apgalvoja Saeimas Cilvēktiesību komisijā. Jautājums ir par personālijām, ko komisija vēl skatīs. Bet patiesībā jau dokumentus paraksta padomes priekšsēdētājs...
– Iesniegumu par NEPLP atlaišanu parakstījuši Vienotības, ZZS, Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai līderi, bet ne Saskaņa un Nacionālās apvienības deputāte, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, kuras vadībā izvēlējās esošo NEPLP, padomes darbu arī vērtējusi kā «visai vāju» un ar «nihilistisku attieksmi» pret Saeimu. Izskatās, ka balsu atbrīvošanai pietiek. Vai NEPLP līdz 8. jūlijam vēl kaut kas ir jādara, jāskaidro?
– Piemēram, jautāju Beltes kungam, kāpēc LTV nav skaidrojusi VK atzinumu, viņš teica, ka padome nav to prasījusi. VK ziņojumā ir vairāki pārmetumi NEPLP par programmu monitorēšanu – sekretariāta vadītājs saka, ka ir piešķirti līdzekļi monitoringa centram uz pusgadu, bet kā ārpakalpojums. Būtībā to jau kā aplamu rīcību pārmeta VK, bet Finanšu ministrija tā esot iedalījusi šo naudu. Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu. Ar šiem skaidrojumiem ir jāiet uz komisiju un jāsaka, ka tā nevar strādāt, ka nevar raidorganizācijas monitorēt kāds uzņēmējs. Ja atradīs pārkāpumus – kas ies uz tiesu? Kāds SIA vai individuālais uzņēmējs? Ir vairākas lietas sakrājušās, kuras nav normāli izrisinātas. Nav tā, ka neviens tevī neklausīsies, ja runāsi.
– NEPLP apstiprinātajā sabiedriskajā pasūtījumā 2015. gadam norādīts, ka nepieciešams politisks lēmums atsevišķa TV kanāla veidošanai krievu valodā, nodrošinot tam adekvātu finansējumu. Savukārt vidējā termiņā SM misijas izpildei LTV nepieciešami četri kanāli – bez esošajiem un kanāla krievu valodā vēl arī kultūras satura kanāls. Piekrītat kā potenciālā LTV jomas pārraudzītāja? Varam atļauties tik lielu kanālu skaitu?
– Vismaz LTV pieprasījumā 2016.–2018. gadam, ko arī padome atbalstījusi, runa ir nevis par ētera kanālu, bet multimediju platformu. Esmu par to, lai LR un LTV izveidotu kā vienu uzņēmumu. Piemēram, labi strādā LR Doma laukums, LTV ir atsevišķi raidījumi krievu valodā – tos varētu veidot šajā multimediju platformā. Vajadzīga ir arī interneta angļu valodas versija. Mums ir bagātīgi fondi LTV, lai veidotu kultūras kanālu, bet vai var nosegt izmaksas, kas attiecas uz autortiesībām? Jautājums arī par LR un LTV iziešanu no reklāmas tirgus, no kādiem līdzekļiem to kompensēs?
– Tajā pašā laikā NEPLP šajā gadā LTV grib panākt reklāmas ieņēmumu palielinājumu par 15%. Vai tas ir korekts uzstādījums laikā, kad jau labu laiku runā par nepieciešamību SM atstāt reklāmas tirgu? Vai tas arī neliktu dzīties pēc reitingiem, iespējams, atstājot otrajā plānā sabiedrisko pasūtījumu?
– Tas nav korekts uzstādījums. Un kā vispār to var izdarīt – ceļot sekundes cenu? Reklāmas apjomu jau palielināt nevar, tas ir noteikts likumā. Bet reitingi arī ir mānīga lieta. Interesanti, ka saskaņā ar TNS datiem TV3 ir skatītākais kanāls Latvijā jau ilgāku laiku, tajā pašā laikā tas nav virszemes apraidē. LTV tajā ir un atrodas tikai 3.–4. pozīcijā. Nezinu, vai tas tā gluži ir.
– Apšaubāt šo datu patiesumu?
– TNS ir komercuzņēmums, kura dati ietekmē reklāmas ieņēmumu veidošanos. Nedomāju, ka tas ir tik viennozīmīgi.
– Jūs NEPLP būsiet atbildīga par LTV pārraudzību?
– To man lūdza uzņemties Dimanta kungs. Atklāts ir jautājums par LR vai komercradio pārraudzību, jo atbildīgais par jomu Mjartāna kungs ar tiem sagājis ragos. Manuprāt, nebūtu labi vienlaikus pārraudzīt gan LR, gan LTV.
– Bet, ja jau sakāt, ka abiem jāapvienojas?
– Grūti teikt. Saprotu, ka tas konflikts kaut kā ir jāatrisina, tajā skaitā šeit, iekšēji padomē. Tā kā neesmu ne ar vienu sakašķējusies, tad man ir vieglāk.
– Kā izpaustos LTV pārraudzīšana? Uzraudzītu budžeta izlietojumu, sabiedrisko pasūtījumu, vai arī jūs varētu mainīt ziņu formu, sākot ar pozitīvajām ziņām, kā ieteicāt?
– Jā, visi man tagad jautā, vai LTV ziņu dienestam jābūt ļoti satrauktam, ka Ķezbere tūlīt liks sniegt pirmo pozitīvo ziņu! Esiet mierīgi! Ja es būtu ziņu dienesta vadītāja, es droši vien lūgtu, lai producenti sāk ar gaišo ziņu, bet es neesmu ziņu dienesta vadītāja, un tas ir katra medija ziņā, kura kompetencē es nejaukšos.
– Kādi jautājumi, jūsuprāt, raidorganizāciju vidē primāri jārisina?
– Viena no globālajām lietām, kas saistīta arī ar drošību, ir jautājums par retranslētajām programmām. Kultūras ministrijā ir iesniegta retranslācijas definīcijas maiņa, pret ko iebildusi Kabeļoperatoru asociācija. Kā vērtēt to, ka retranslētajos kanālos ir latviešu reklāmas, ka viņi darbojas arī vietējā reklāmas tirgū? Cik varam ietekmēt programmas, kurām ir izsniegtas apraides atļaujas ES valstīs? Nu, nevaram šobrīd, lai arī gribam. Iespēja aktualizēt šo jautājumu laikā, kad Latvija bija ES prezidējošā valsts, nav pietiekami izmantota.
Vajadzētu paanalizēt, kam izdotas apraides atļaujas, kas ir īpašnieki. Ir izdotas daudz apraides atļaujas radio, bet patiesībā to spēlētāju nav tik daudz. Kad savulaik biju padomē (1997.–2005.), mums bija iespēja sludināt konkursus uz jaunām frekvencēm, bet to apzināti nedarījām, jo radio tirgus jau bija ļoti blīvs un nav valstī tās naudas un arī satura tik daudz, lai dalītu ārā pilnīgi visu. Tagad radio frekvenču konkursi ir bieži, piemēram, tika sludināts konkurss radio izveidei sievietēm, kas šobrīd sen jau ir pārdots un saturiski pārveidots. Ir arī virkne interneta mediju, kam ir pārrobežu licence, – kā tie tiks regulēti un ko tas nākotnē nozīmēs?
– Jūsuprāt, domājot par drošības aspektu, vairāk jādomā par retranslēto kanālu uzraudzību vai ierobežošanu, vai arī tā dēvēto kontrpropagandu LTV krievu kanālā vai sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu kanāliem, kurus krievvalodīgā auditorija jau patērē?
– Es drīzāk piekristu, ka nevajag skriet ar galvu sienā un gaidīt, pēc cik gadiem jaunajam kanālam skatītājs parādīsies. Drīzāk jādod daļa sabiedriskā pasūtījuma konkursa kārtībā tiem kanāliem, kurus krievvalodīgie jau skatās, vai tas būtu PBK, vai TV5, vai kāds cits. Protams, ir ļoti precīzi jānoformulē, ko mēs gribam redzēt un dzirdēt. Šobrīd jaunā paaudze, lielākoties, saprot latviešu valodu un tā vairāk jāuzrunā nevis propagandas līmenī, bet vairāk jāstāsta par šo sabiedrības daļu arī latviskajos kanālos. Mums ir daudz labu krievvalodīgo zinātnieku, uzņēmēju, studentu...
– Ko darīt ar mūžīgi cilāto, bet neatrisināto finanšu jautājumu? SM sūdzas, ka netiek pildīts likums, kas nosaka, ka to finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, vienlaikus tiek runāts par aiziešanu no reklāmas tirgus, bet konsolidācijas apstākļos ar papildu budžeta līdzekļiem rēķināties nevar un arī abonentmaksas neviens politiķis neņemsies ieviest.
– Tas tomēr ir politisks jautājums. Es vispirms ietu uz vienota SM izveidi un tad skatītos, ko no tā varam iegūt. Ekonomija tur nebūs tik liela, lai nosegtu SM aiziešanu no reklāmas tirgus tuvāko gadu laikā – jābūt papildu naudai. Jādomā arī par pārraudzības maiņu, ja apvieno SM, – to nevar darīt NEPLP kā kapitāldaļu turētājs.
– KM darba grupā arī ir diskusija par iespējamu jaunas padomes izveidi, tās sastāvu, funkcijām. Kādu jūs redzat optimālo modeli? Jāveido SM un komercmedijiem katram atsevišķs uzraugs?
– Manuprāt, mēs pārāk politizējam jautājumus. Padomes lielā funkcija ir apraides nodrošināšana visām raidorganizācijām, satura kontrole likuma ietvaros gan attiecībā uz sabiedriskajām, gan komerciālajām raidorganizācijām, gan kabeļu operatoriem. Žēl, ka padomes locekļu vidū nav neviena kārtīga finansista, kas saprot budžeta lietas un varētu izanalizēt revīzijas komisijas datus. LR un LTV ir valsts kapitālsabiedrība, kurā jābūt profesionālai vadībai – valdei un padomei, kas ar savām galvām atbild par to, kā strādā uzņēmums. Kāpēc ir jātaisa šausmīgas politiskas problēmas?
– Tad, jūsuprāt, šie fundamentālie jautājumi ir jārisina Saeimā un KM darba grupā, bet padome ir tikai tehniska izpildītāja?
– Nezinu, vai darba grupā, bet Saeimai ir jāpieņem politiskie lēmumi, jāgroza vai jāraksta jauns likums. Te pat nav jautājums par abonentmaksām – tas jau ir izsāpēts, nekā tur nebūs! LR un LTV ir valsts dotēts sabiedrisks medijs, jautājums ir par reklāmas tirgu, sociālajām kampaņām, sponsorējumu... Katrs solis jāsper apdomīgi, ja valstij nav naudas, jāskatās, cik un kādi kanāli sabiedrībai nepieciešami, kurus var veidot kā multimediju platformas, kurus kā ētera kanālus atkarībā no tā, cik tas maciņš ir biezs.