Dzimstības koeficients apsteidz dzimstību

Summārā dzimstības koeficienta rekorda uzstādīšanai pagājušajā gadā pieticis ar aizdomīgi mazu jaundzimušo skaitu.

Visu dzimstības rādītāju absolūto gada rekordu sasniegšanai vajadzīga viena vienīga sieviete, kurai vienā reizē piedzimst 8 – 9 bērni, kas laikam gan ir cilvēku sugai piemītošo spēju robeža. Uz Latviju šāda rekordu uzstādīšana vēl neattiecas, jo pagājušajā gadā valstī dzīvojuši 448 tūkstoši sieviešu bērnu dzemdēšanai normatīvi noteiktajā 15 – 49 gadu vecumā. Viņām piedzimuši 21 746 bērni. Ar tiem pieticis summārā dzimstības koeficienta rekorda sasniegšanai 21. gadsimtā, bet īstenībā visā laika periodā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Pagājušā gada koeficients 1,645 skaitliski atpaliek tikai no 1990. – 1992. gada rādītājiem, kas piedzīvoti vēl uz iepriekšējā perioda inerces rēķina.

Domas var dalīties par to, vai bērnu radīšanas intensitātē pirmajos gados pēc valsts neatkarības atgūšanas vēl turpināja padomju laika tradīcijas, vai varbūt jau par Atmodu nosauktos aktivitātes uzplūdus. Īstenībā tie sākās jau līdz ar pagājušā gadsimta 80. gadiem. Cilvēku masu pēkšņi pārņēmusī vēlēšanās darīt un sasniegt jebko ar vienu vienīgu nosacījumu, ka izdarīts un sasniegts tiks vairāk nekā iepriekš, savu pirmo realizāciju atrada bērnos. Par īsto Atmodu Latvijā šādā gadījumā varētu dēvēt 1983. – 1989. gadu ar summāro dzimstības koeficientu pat virs 2,0. Tas bija jau ārkārtējs sasniegums salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Šādas aktivitātes priekšā tās pašķīrās un deva vietu atjaunotajai Latvijas valstij, bet dzimstības uzplūdiem tas bija ļoti ātru beigu sākums. Jau ap 1995. gadu dzimstības caurmēra summārā intensitāte bija viens bērns uz diviem pieaugušajiem. Divdesmit pagājušo gadu galējais sasniegums ir pusotrs bērns uz diviem pieaugušajiem, bet tā paša laika perioda vidējais rādītājs tomēr ir jūtami zemāks, jo 12 – 13 gadus no divdesmit gadu perioda dzimstība bija uzskatāmi tuvāka vienam nekā pusotram bērnam visā tā laika garumā, kad katra pieaugušo paaudze vispār spēj radīt nākamo paaudzi. Tajos gados nepiedzimušo bērnu nenonākšana auglīgā vecumā ar katru gadu aizvien vairāk noteiks jaundzimušo skaita sarukuma atšķirību no dzimstības intensitātes pieauguma, pat ja to izdosies saglabāt. Nākamo summārā dzimstības koeficienta rekordu reģistrēšana palielinātu šaubas, vai tie nav sasniegti ar tik mazu cilvēku skaitu, kāds vairs neatbilst demogrāfisko mērvienību lietošanai.

Pagājušā gada rādītājus ir jēga salīdzināt ar iepriekšējām dzimstības virsotnēm 2008. gadā, jo tās tika sasniegtas atbilstoši uz vietas radītiem cilvēku uzvedības standartiem. Latvijas Republika tos nebija ne mantojusi no citiem laikiem, ne saņēmusi no citām vietām līdz ar imigrācijas vilni. Tad, lūk, aprēķinātais dzimstības koeficients 1,590 atbildis 24 397 jaundzimušajiem, kas tomēr ir jūtami vairāk par 21 746 jaundzimušajiem pagājušajā gadā. Neatbilstību starp koeficienta pieaugumu un dzimstības samazināšanos viegli izskaidrot ar 15 – 49 gadu veco jauniešu un sieviešu skaita samazināšanos no 547 tūkstošiem 2008. gadā līdz 448 tūkstošiem pagājušajā gadā. Zaudēt 99 tūkstošus jeb 1/5 daļu potenciālo māšu nieka sešu gadu laikā – jā, tas ir jāmāk! Potenciālo māšu skaita sarukums ir devis gandrīz pusi no valsts iedzīvotāju skaita kopējā sarukuma par 205 tūkstošiem cilvēku norādītajā laika periodā. Tādā garā turpinot, auglīgā vecumā esošo sieviešu skaita sarukums līdz pēdējai, cīņā par dzimstības rekordiem sūtāmai sievietei Latvijā prasītu gadus trīsdesmit. No vienas puses, tas ir tikai joks. Tuvošanās nulles atzīmei bremzē jebkura sarukuma ātrumu, ja vien neparādās papildu spēki sarukuma veicināšanai. No otras puses, šādi spēki konkrētajā gadījumā ir zināmi. Tos nosaka fakts, ka cilvēku normatīvi auglīgais vecums ļoti lielā mērā pārklājas ar normatīvo un faktisko darbaspēju vecumu. Būtu par daudz prasīt no aizvien mazāka skaita sieviešu un vīriešu auglīgajā un vienlaikus darbaspēju vecumā, lai viņi radītu un – galvenais – uzturētu kaut nedaudz lielāku bērnu skaitu kopā ar strauji augošu veco cilvēku skaitu gan savu ģimeņu, gan visas valsts mērogā.