Manta beidzot jāarestē pa īstam!

© F64

Sākoties vasaras atvaļinājumu laikam valsts iestādēs un arī tiesās, t.s. Ventspils kriminālprocesu prāvinieki cenšas sagādāt cits citam pēdējos pirmsatvaļinājuma pārsteigumus.

Vakar uz pratināšanu kā lieciniece bija izsaukta zvērināta advokāte Hardija Vaivade. Viņa tiesai jau iepriekš bija iesniegusi paskaidrojumu, ka nevar liecināt: «Mans tēvs [Mamerts Vaivads] ir aizdomās turamais tajā sākotnējā kriminālprocesā, no kura ir izdalīts šis [t.s. simta un viena sējuma process], kuru patlaban skata šajā tiesas sēdē. Tādā veidā man var iznākt liecināt pret savu tēvu, un to es nevaru pieļaut, tālab nevaru atbildēt ne uz kādiem jautājumiem.»

Tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans deva atļauju prokuroriem nodemonstrēt, kāda tipa jautājumus sagatavojuši apsūdzības uzturētāji: «Tas nenozīmē, ka varat atteikties liecināt vispār. Uz tādiem jautājumiem kā – vai jūs pazīstat Aivaru Lembergu un no kura gada – jūs taču atbildēt varat, tie neskar jūsu tēvu!» Tomēr jau trešais prokuroru izmēģinājuma kārtā uzdotais jautājums parādīja, ka taisnība bijusi H. Vaivadei. Prokurori taujāja: «Vai jūs zināt firmu Global Oil Services? Vai pazīstat Endrjū Dž. Beikeru?» Tā kā šī firma ir akcionāre vairākās kompānijās, kurās iepriekš strādājis Mamerts Vaivads, H. Vaivades piesardzība izrādījās pamatota. Sēdē tika atgādināts, ka vēl viens par liecinieku pārtapis advokāts – Gints LaiviņšLaivenieks – arī savureiz atteicies atbildēt uz jebko.

«Ko jūs varat ieteikt?» tiesnesis atklāti konsultējās ar prokuroriem. Viens no aizstāvjiem – Dr. Jānis Rozenbergs – piebilda, ka M. Vaivads jau astoto gadu skaitās aizdomās turamais, tomēr viņam joprojām nav dota ne mazākā norāde, par ko tieši. Visbeidzot H. Vaivade no tiesas zāles tika atlaista.

Toties sēdes otrajā pusē parādījās kārtējais ūnikums. Puses nolasīja lūgumus un viedokļus saistībā ar SIA T2 Termināls (bijušais ManTess) bez pamata senāk piešķirto cietušā statusu, kā arī SIA LSF Holdings kapitāldaļu arestu. No sausi juridiskas pantu citēšanas debates aizvirzījās uz mantas aresta būtību: Ventspils uzņēmējiem piederošo firmu daļas arestētas jau 2007. gada decembrī, uzdodot Šveices advokātam Rudofam Meroni šīs daļas glabāt it kā valsts interesēs, tomēr nepiešķirot viņam tiesības šo mantu lietot un izmantot. Tiesību trūkums nav traucējis R. Meroni ieņemt padomes priekšsēdētāja amatu a/s Ventbunkers, kā arī citus amatus, gūt ienākumus no kompāniju pārvaldīšanas un vispār izlietot šo kompāniju resursus sev vēlamos veidos. «Salīdzināsim: ja ir apķīlāta automašīna un nodota glabāšanā stāvlaukumā, tad tā ir glabāšana. Ja ar šo auto uzglabāšanas vietā kāds brauc un to izmanto, tad tā jau ir mantas lietošana,» salīdzināja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

No šī brīža sekoja kaut kas jebkurā citā prāvā neiedomājams – Ventspils mērs norādīja, ka joprojām nav veikti viņam piedēvētās mantas aresti ārzemēs, jo nav izdoti un nav īstenoti tiesiskās palīdzības lūgumi, kādi nepieciešami, lai tādus arestus varētu uzlikt kriminālprocesā (civillietā pietiktu ar vienas valsts tiesas nolēmuma legalizāciju otrā valstī – ar nosacījumu, ka tāds tiesas nolēmums ir). Tiesnesis gan centās A. Lembergu pārtraukt, bet Ventspils mēram izdevās pateikt savu viedokli, ka ir jāpabeidz aresta uzlikšana viņam piedēvātajai mantai – droši vien pirmo reizi Latvijas tiesu praksē apsūdzētais pieprasa mantai arestu nevis noņemt, bet gan izpildīt līdz galam!



Svarīgākais