Būvgružu slimībai vajadzīgas stiprākas zāles

 
Viena no lielākajām nelegālajām izgāztuvēm izveidojusies vēsturiskajā lidlaukā Spilve ©Publicitātes foto

Būvgružu izgāšana mežos, pļavās un citās nomaļās vietās ir kļuvusi par īstu stihiju, kura arvien pieņemas spēkā. Ik gadu daba tiek piemēslota ar simtiem tūkstošu tonnu šādu atkritumu. Ir jāuzlabo esošā sistēma, un vajadzīgi stingrāki likumi, kas ļautu arī izskaust nelegālos uzņēmējus, kas sola būvgružus izvest teju vai visu diennakti, ir pārliecināti vides aizstāvji un uzņēmēji.

Akcijas Pieķer būvgružotāju II rīkotāju Eco Baltia grupa iedzīvotāji informējuši par vairāk nekā 20 vietām, kur ir izveidotas nelegālās būvgružu izgāztuves, nereti kopā ar mājsaimniecības atkritumiem. Šoreiz aktīvāki bijuši Pierīgā mītošie iedzīvotāji, informējot par šādām vietām, lai gan saņemtas vairākas ziņas, ka arī reģionos pastāv šī problēma.

Pēc Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, galvaspilsētā ik gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Viena no lielākajām šobrīd izveidojusies vēsturiskajā lidlaukā Spilve, kas atrodas vien nieka 15 minūšu brauciena attālumā no paša Rīgas centra. «Ir sagāzts vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liels atkritumu kalns, kura likvidēšana – atkritumu šķirošana un izvešana – mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro, kas ir sāpīgs trieciens uzņēmuma budžetam. Skaudra realitāte, ar kuru var saskarties ikviens uzņēmējs vai zemes īpašnieks, ja kļūs par būvgružotāju upuri,» sašutumu neslēpj šīs teritorijas apsaimniekotājas, SIA Rīgas nami, valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās, vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. «Tā bija ļoti mērķtiecīga un sistemātiska darbība, viņus neaizkavēja nedz visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, nedz novērošanas kameras, nedz dzelzsbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem un pat ne fiziska apsardze, ko uz laiku nolīgām, cerot noķert šos bezatbildīgos ļaudis,» būvgružotāju darbošanos Spilvē raksturo V. Verika. Mēslošana tikusi pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakuši visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi, un ierīkojuši tur trīs metru augstus, nepārbraucamus vaļņus. Šobrīd tiekot organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā sāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

«Jo lielāka krīze, jo mazāk atkritumu mežos,» novērojis SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, kura vadītās iestādes pārraudzībā ir 58 016 hektāru Rīgas un Pierīgas mežu un 252 hektāri dārzu un parku teritoriju. Viņš uzskata, ka nepieciešamas kardinālas izmaiņas atkritumu aprites kārtībā, jo, «kamēr vest atkritumus uz mežu būs izdevīgāk nekā uz atkritumu poligonu, nekas nemainīsies». Šogad no Rīgas mežu apsaimniekotajām platībām jau izvesti ap 400 tonnu atkritumu, kas ir krietni vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. «Atkritumus mežā izgāž gan privātmāju īpašnieki, gan daudzdzīvokļu māju iemītnieki. Nereti, ja dzīvoklī tiek taisīts remonts, bet būvgružus mest pagalmā esošajos atkritumu konteineros ir aizliegts, cilvēki tos ved uz mežu,» norāda A. Tauriņš, piebilstot, ka ik gadu piemēsloto meža teritoriju sakopšanai uzņēmums spiests tērēt vairākus desmitus tūkstošu eiro.

«Cīņa kā ar vējdzirnavām,» konstatē Ludmila Saveļjeva, 13 hektāru lielas Mangaļsalas meža teritorijas īpašnieku pārstāve. «Ciešam ne pirmo gadu, pietiek visu iztīrīt, kad jau nākamajā dienā viss atkal piecūkots. Nezinām, kā nosargāt,» bezspēcīgi noplāta rokas L. Saveļjeva, kura šogad jau otro reizi kļuvusi par piemēslotāju upuri. Arī viņa cer uz izmaiņām likumdošanā, kas stingrāk kontrolētu būvniecības nozari un atkritumu izvešanas politiku Latvijā.

«Jāmeklē risinājumi, pretējā gadījumā Latvijas lauki un meži tā arī klusi un nemanāmi noslīgs dzelzs armatūru, betona atlūzu un citu bīstamu būvgružu radīto atkritumu kaudzēs, bet uzņēmēji un zemes īpašnieki būs spiesti arī turpmāk uzturēt atsevišķu indivīdu izkropļoto izpratni par uzņēmējdarbību,» vienisprātis ir visi uzņēmēji, aicinot Saeimu nekavēties un jau drīzumā spert radikālus soļus, lai beidzot pārtrauktu šo kliedzošo būvgružotāju visatļautību.