Straujuma svētkos novēl brīvu dziesmu un brīvus cilvēkus

"Lai mūžam lepna un brīva dziesma skan Baltijas un Ziemeļu valstīs," šovakar VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku noslēgumā vēlēja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma, "lai lepni un brīvi cilvēki dzīvo mūsu valstīs."

Straujuma atgādināja, ka ir pagājuši 20 gadi, kopš Latvijas kormūzikas leģenda, virsdiriģents Imants Kokars iedibināja Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus. "Esmu pārliecināta, ka šī tradīcija ilgs paaudzēm ilgi," šovakar, uzrunājot Dziesmu svētku dalībniekus, sacīja Straujuma.

"Šī gada pirmajā pusgadā Latvija bija prezidējošā valsts ES Padomē, un es gribu pateikt paldies katram cilvēkam, kas ar izcilu darbu ir piedalījies veiksmīgas Latvijas prezidentūras darbā. Šovakar esat visas skanīgās Eiropas balss prezidenti – Eiropas balss skan šeit, Mežaparka estrādē. Jūs esat atnesuši uz Rīgu savu valstu spēku, kultūras tradīcijas, vērtības, kas veidojušās gadu simtu garumā, jūs tās nesīsiet uz priekšu nākamajām paaudzēm. Paldies par jūsu ikdienas darbu un par šiem skaistajiem svētkiem Rīgā. Esam lepni par mūsu vērtībām," uzrunā teica premjere.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, atzīmējot šīs tradīcijas 20 gadus, Rīgā un Latvijas novados piedalījās kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildināja deju kolektīvi un pūtēju orķestri.

Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu. Iepriekšējie svētki notikuši - Latvijā (1995), Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012).