Sācies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku gājiens

Skanot dziesmām dažādu tautu valodās, sācies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku gājiens.

Katras valsts pārstāvji uzgavilē skatītājiem savā valodā un dzied savas dziesmas.

Vairāki simti skatītāju vēro svētku gājienu tā sākuma vietā - Pils laukumā, kā arī Doma laukumā, Kaļķu ielā un pie Brīvības pieminekļa. Visvairāk cilvēku gājiena dalībniekus sagaida pie Brīvības pieminekļa. Skatītāju rindās redzami gan latvieši, gan ārzemnieki. Gājienu dokumentē arī ārvalstu mediji.

Gājiena ievadā kā pirmais tiek nests Latvijas karogs. Aiz tā seko Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku karogs, kā arī visu dalībvalstu un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē karogi. Aiz karogiem seko Latvijas un citu valstu oficiālie pārstāvji - ministri, vēstnieki, organizatori un virsdiriģenti.

Gājiena priekšgalā iet ārvalstu kolektīvi.

Sevišķi plaši pārstāvētas dažādās vecuma grupās ir Ziemeļvalstis - gājienā dodas gan seniori, gan jaunāka gadagājuma cilvēki, novēroja aģentūra LETA. Gājienā piedalās arī vairākas mammas ar bērnu ratiņiem.

Ļoti plaši pārstāvēti ir Latvijas kolektīvi. Gājienā devušies gan novadu kolektīvi, gan Rīgas kori, izpildot tādas dziesmas kā "Bēdu, manu lielu bēdu", "Krauklīt's sēž ozolā", "Es nenācu šai vietā" u.c.

Gan ārzemju, gan latviešu skatītāji savus tuviniekus, draugus un novadniekus sagaida ar uzmundrinošiem sveicieniem.

Gājiena noslēgumā Brīvības pieminekļa laukumā kopkoris vienojas dziesmā "Saule, Pērkons, Daugava" virsdiriģenta Romāna Vanaga vadībā. Pie klavierēm ir dziesmas autors Mārtiņš Brauns.

Kā ziņots, vakar tika atklāti VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuri ilgs līdz 28.jūnijam. Svētkos piedalās 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāv 251 koris ar 4616 dziedātājiem. Svētkos piedalās arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā "a cappella", kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu.

Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.