Katrs divpadsmitais tūrists no Latvijas cieš negadījumā ārvalstīs
Astoņi procenti jeb katrs divpadsmitais Latvijas iedzīvotājs, kas devies ceļojumā uz ārvalstīm, tur piedzīvojis kādu negadījumu, piemēram, guvis traumas, sasirdzis, pazaudējis savas mantas, liecina AAS Gjensidige Baltic un pētījumu kompānijas GfK Baltic pētījuma dati par ceļojumu apdrošināšanu. Taču no šiem cietušajiem tikai puse (54%) bijuši apdrošinājušies. Gjensidige Baltic skaidro, ka joprojām Latvijas sabiedrībai nav izpratnes, kā ceļojumu apdrošināšana var aiztaupīt virkni sirdēstu un ļauj personai izvairīties no vairāku simtu un pat tūkstošu eiro lieliem tēriņiem no paša kabatas.
Ārstēšanās sasniedz 15 000 eiro
Pētījuma dati parāda, ka visbiežāk ceļojumos cilvēki gūst ekstremitāšu traumas, nopietnus saules apdegumus, viņus piemeklē akūti gremošanas traucējumi, saaukstēšanās, alerģija.
Vasaras sezonā visbiežāk traumas tiek gūtas Turcijā, Spānijā, Itālijā un Ēģiptē, bet ziemas sezonā – Austrijā, Itālijā un Francijā. Turklāt ārstēšanās nav lēta. Piemēram, ceļojuma laikā 1,4 gadus vecs bērns pēkšņi saslima: viņam bija augsta temperatūra, izsitumi. Bērns tika ievietots slimnīcas intensīvajā terapijā, tur atradās nepilnu nedēļu. Kopējās ārstēšanās izmaksas sasniedza gandrīz 15 000 eiro, taču, tā kā bērnam bija ceļojuma apdrošināšana, izdevumus sedza Gjensidige Baltic.
Drošība par pāris eiro
Gjensidige Baltic Baltijas personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva norāda – lai arī 72% aptaujāto atzīst ceļojuma apdrošināšanas nepieciešamību, tomēr ne visi to iegādājas: atbilstoši aptaujas datiem, šādi rīkojas 69% aptaujāto. Savukārt 2% respondentu uzskata, ka ceļojumu apdrošināšana ir pilnīgi lieka, jo ar viņiem nekad nekas slikts nenotiek. «Taču pētījums apliecina, ka 8% Latvijas ceļotāju brauciena laikā gadījusies kāda liksta un viņiem ir bijusi vajadzīga palīdzība. No nelaimes nav pasargāts neviens. Taču, tie, kam ir ceļojuma apdrošināšana, jūtas drošāk, jo uz viņu pleciem negulsies liels finansiāls slogs, piemēram, ārzemēs saslimstot,» piebilst L. Ščegoļeva.
Aptaujātie atzīst, ka galvenokārt uztraucas par savu veselību un dzīvību un, izvēloties ceļojumu apdrošināšanu, nelaimes gadījuma izmaksas un ārstēšanās izdevumi būtu prioritārie riski, kurus vēlētos segt. «Turklāt šāda polise ceļojumam pa Eiropu cilvēkiem vecuma grupā no 18 līdz 65 gadiem dienā izmaksā vidēji no 55 līdz 68 centiem. Šī summa ir niecīga, zinot, ka esi nopircis drošību ceļojuma laikā un ceļotājam nebūs jāsedz astronomiskas summas, ja notiks kāda nelaime,» teic L. Ščegoļeva.
EVAK nav ceļojuma apdrošināšana
Viņa skaidro, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir maldīgs priekšstats par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK, to izsniedz bez maksas) pielietojamību, jo viņi to pielīdzina ceļojuma apdrošināšanai. Taču tas nav viens un tas pats. «Tā neaizstāj ceļojuma apdrošināšanu. Piemēram, EVAK neattiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem privātpraksēs. Šo karti nevar izmantot gadījumos, kad medicīniskās aprūpes saņemšana ārzemēs ir jau iepriekš plānota,» informē L. Ščegoļeva. Karte nepalīdzēs cilvēku bez maksas transportēt mājup, ja viņš nopietni saslims vai cietīs nelaimes gadījumā. Šādam gadījumam ir vajadzīga atsevišķa apdrošināšana.
Izvēlēties īsto
Taču – kā izvēlēties sev piemērotāko apdrošinātāju? «Vispirms jāizvērtē apdrošināšanas kompānijas uzticamība un darbības pieredze. Jāraugās, vai ir asistējošā kompānija, ar kuru strādā apdrošināšanas kompānija, lai tā spētu nodrošināt palīdzību ārzemēs. Tas nozīmē – ja, piemēram, cilvēks gūst galvas traumu, viņš vispirms izsauc neatliekamo palīdzību un uzreiz arī sazinās ar apdrošinātāja asistējošo kompāniju, kas tālāk kārto visus ar izmaksām saistītos jautājumus, nevis cietušajam pašam ir par visu jāsamaksā un tad ar čekiem jāvēršas pie apdrošinātāja. Svarīgi noskaidrot, vai apdrošinātājs nodrošina diennakts atbalstu ceļojumu laikā klientam viņa dzimtajā valodā. Jāņem vērā arī piedāvātais segums atbilstoši ceļojuma mērķim, iespēja brīvi izvēlēties atbilstošu risku segumu, polises cena, kā arī jāizvērtē, vai līgumā ir skaidri noteikumi, kas nesatur slēptus ierobežojumus,» skaidro L. Ščegoļeva.
Šos visus pamatprincipus Gjensidige Baltic ir ņēmusi vērā, izstrādājot savu ceļojuma apdrošināšanas piedāvājumu klientiem. «Piedāvājam elastīgu riska komplektēšanu atbilstoši klienta vēlmēm un iespējām, lielu papildprogrammu skaitu, ko iespējams pievienot polisē. Nodrošinām uzticamu asistējošo kompāniju ārvalstīs, kas nodrošina diennakts apkalpošanu klienta dzimtajā valodā. Pie mums atšķirībā no citiem apdrošinātājiem Latvijā, pamatrisks Repatriācija ir vienīgais obligātais risks, pie kura klients pēc saviem ieskatiem var pievienot citus sev nepieciešamus papildriskus atbilstoši vajadzībām un ceļojumu mērķim. Tas darīts apzināti, jo daļai cilvēku, kas strādā Eiropā, ir EVAK karte un svarīgi, lai viņiem ir aizsardzība arī tad, ja nepieciešams atgriezties Latvijā. Tas sedz cilvēka, kurš pēc negadījuma jeb saslimšanas ir smagā stāvoklī, transportēšanu uz viņa mītnes zemi, nodrošinot visu nepieciešamo medicīnisko aprūpi transportēšanas laikā,» priekšrocības uzskaita L. Ščegoļeva. Polisē iespējams iekļaut 13 pamatriskus. «Produkts ir ļoti pārdomāts, ar plašām izvēles iespējām un nodrošināšanos pret ļoti daudzveidīgiem riskiem,» uzsver Gjensidige Baltic Pārdošanas daļas vadītāja Ināra Meija.