Soda sankcijas slimnīcas celtniekiem nepiemēro

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvētājiem soda nauda netiek piemērota, lai izbēgtu no situācijas, ka celtniecības darbi netiek turpināti un iecerētās jaunās slimnīcas vietā paliek vien būvlaukums. Tas izriet no P. Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas (VM) amatpersonu skaidrojuma. Savukārt Finanšu ministrija norāda: soda sankcijas, visticamāk, būs jāpiemēro, citādi tādas Latvijai var piemērot Eiropas Komisija (EK), kas ir galvenā slimnīcas vērienīgo būvdarbu finansētāja. Valsts kontrole nenoliedz, ka šo celtniecības projektu vēro kā riskantu.

Jaunākā informācija no Rīgas pilsētas būvvaldes liecina, ka no būvdarbu veicēju – pilnsabiedrības SBRE – puses saņemti dokumenti par defektu novēršanu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecībā. Neatkarīgā rakstīja, ka deformāciju dēļ no 11. februāra slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecības darbi ir apturēti. Būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs stāsta, ka no maija celtniekiem ir atļauti būvdarbi blokos, kur bija konstatētas nebūtiskākās problēmas (piemēram, energoblokā), un tur darbus drīkst turpināt. Jaunā korpusa pirmajā un otrajā blokā, kur bija konstatētas lielākās problēmas – deformētas kolonnas un sijas, problēmas ar vertikalitāti, aprīlī būvniekiem tika atļauts novērst defektus, bet ne sākt būvdarbus. «Tā kā celtnieki ir iesnieguši dokumentus par defektu novēršanu, būvvalde tos pārbaudīs un noskaidros, vai tiešām defekti ir novērsti,» sacīja I. Vircavs. Tikai pēc tam būvvalde varēs lemt, vai atļaut atsākt būvdarbus.

Nenoliedzami problēmas būvniecībā ietekmē kopējo projekta gaitu, un joprojām pastāv bažas, vai kavēto celtniecības termiņu dēļ varēs saņemt finansējumu no Eiropas Savienības. VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa sacīja, ka valdība devusi atļauju sagatavot dokumentāciju iesniegšanai EK ar lūgumu atzīt Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību par lielo projektu, jo tad tā būvniecība būtu jāpabeidz līdz 2017. gada martam. Finanšu ministrijā apstiprina – neformāli saņemta informācija, ka EK patiešām var izpildīt šo lūgumu un ir «100 procentu cerības, ka komisija šo projektu apstiprinās kā lielo». Oficiāli dokumenti EK jāiesniedz līdz jūnija beigām.

Tomēr aizķeršanās un kļūdas, arī, būvnieku vārdiem runājot, neparedzētas situācijas (ūdenskolektora izbūves problēmas), nesniedz garantiju, ka arī turpmāk neradīsies kādas problēmas un būvniecība ritēs raitāk. Stradiņa slimnīcas pārstāvji skaidro, ka būvnieki ir nomainījuši projekta vadību un kopumā ir «mainījusies arī attieksme». Uz jautājumu, vai pret būvniekiem nav jāīsteno soda sankcijas vai soda procenti, jo celtniecība būtiski atpaliek no saplānotā darbu grafika, Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls skaidro, ka pašlaik nav iestājušies tādi apstākļi, lai šos līgumā ar būvniekiem paredzētos soda procentus pieprasītu, jo kopumā būvniecības termiņi tiek ievēroti. Tāpat ar būvniekiem plānots pagarināt līguma termiņu līdz decembra beigām. «Mēs neejam karot, mēs ejam uz to, lai slimnīcas jaunā korpusa pirmā kārta tiktu pabeigta, lai celtniecības darbi neapstātos un tur [Stradiņa slimnīcas teritorijā] nepaliktu tā, kā ir pašlaik,» rādot uz attēlu ar nepabeigto būvlaukumu, saka N. Štāls. Tāpēc soda sankciju apmērs nav rēķināts. No projekta uzraugu stāstītā nākas secināt: ja soda sankcijas piemērotu jau tagad, varētu draudēt būvnieka makstātnespējas risks, jaunais slimnīcas korpuss pārvērstos par nepabeigtu monstru.

Finanšu ministrija gan teic: par soda sankcijām aizmirst nevajadzētu un tās vajadzēs piemērot, jo citādi pati Latvija var saņemt sankcijas no projekta līdzfinansētājiem EK. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecību pagaidām nav vērtējusi Valsts kontrole, taču kontrolieri šo projektu «vēro kā riskantu» un noteikti jau tuvākajā nākotnē pētīs, kāda ir tieši Veselības ministrijas rīcība, kāda ir projekta vadība, lai kritiskas situācijas nepārvērstos par krīzēm. Valsts kontrole jau tagad iesaka ministrijai izvērtēt vadošo amatpersonu atbildību par šo projektu. Jāatgādina, ka projekta kopējās izmaksas ir 86,2 miljoni eiro, no tiem 24 miljoni eiro ir Eiropas struktūrfondu finansējums (no kuriem faktiski izpildītājiem samaksāti jau 44 procenti jeb 10,7 miljoni eiro), valsts finansējums – 11,6 miljoni eiro, valsts galvotais aizdevums 44,3 miljoni eiro (no tā arī izlietoti jau 10,4 miljoni eiro), pašas slimnīcas finansējums – 6,1 miljons eiro.