Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrības "Redzi mani" aicinājums:
Šogad 26.jūnijā notiks gājiens Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo dienas un nedēļas atzīmēšanai ar devīzi “Sadzirdi un redzi mani!”, kuru rīko Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi” un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrība “Redzi mani”.
Helēna Adamsa Kellere (dzimusi 1880. gada 27. jūnijā, mirusi 1968. gada 1. jūnijā) ir nedzirdīga un neredzīga amerikāņu rakstniece, skolotāja un sabiedriskā darbiniece. Redzi un dzirdi viņa zaudēja 19 mēnešu vecumā slimības rezultātā. Skolotāja Anna Salivana Helēnai iemācīja komunicēt ar cilvēkiem, izmantojot rokas.
Helēna Kellere mācījās Pērkinsa institūtā, kur iemācījās runāt un vēlāk beidza prestižo Redklifas koledžu Masačūsetsā. Viņa ir pirmā nedzirdīgi-neredzīgā persona, kas ieguva bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs. 1903. gadā Helēna uzrakstīja grāmatu par savu dzīvi “Manas dzīves stāsts” Pēc tam viņa uzrakstīja vēl 11 grāmatas, pēc kurām ir uzņemtas arī filmas. Savas dzīves laikā viņa palīdzēja citiem nedzirdīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, apceļoja pasauli, kā arī iestājās par sieviešu tiesībām. Kopš 1984. gada Amerikas Savienotajās Valstīs jūnija pēdējā nedēļā tiek atzīmēta Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo informācijas nedēļa. Pasaulē ir apmēram 1,2 miljoni nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku. Daudzās valstīs ir izveidotas nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku apvienibas, kuras izveidojušas Pasaules Nedzirdīgi-neredzīgo organizāciju internacionāli. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj šiem cilvēkiem komunicēt gan savā starpā, gan ar dzirdīgiem un redzīgiem cilvēkiem, iegūt izglītību, strādāt un ceļot.
Cilvēki redzi un dzirdi daļēji vai pilnībā var zaudēt gan dažādu ģenētisku sindromu, gan citu slimību un traumu rezultātā. Diemžēl Latvijā nedzirdīgi-neredzīgie cilvēki tikpat kā nav apzināti un viņu problēmas praktiski netiek risinātas.
Ir zināms, ka Zviedrijā ir apmēram 1200 nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku un Somijā – apmēram 600. Ja Latvijā iedzīvotāju ir divreiz mazāk nekā Somijā, tad mums viņu varētu būt apmēram 300. Mums zināmi tikai daži desmiti. Jautājums, kur ir pārējie? Kāda ir viņu dzīves kvalitāte?
Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo informācijas dienas gājiena dalībnieki pulcēsies 2015.gada 26.jūnijā plkst. 10 pie ēkas Baznīcas ielā 14 pretī Rīgas domes Labklājības departamentam.
Gājiena maršruts: Baznīcas iela – Ģertrūdes iela – Skolas iela – Stabu iela – Brīvības iela – Brīvības Bulvāris – Bastejkalna parks – Torņa iela – Jēkaba iela Doma laukums – Tirgoņu iela – Kaļķu iela – Rātslaukums.
Gājiena laikā apmēram uz piecām minūtēm paredzēta apstāšanās pretī Rīgas domes Labklājības departamentam un Tiesībsarga birojam, Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai, Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimai, Rīgas domei/Melngalvju namam. Gājiena nobeigumā Rātslaukumā paredzēts iepazīstināt gājējus ar atsevišķiem surdotehniskajiem un tiflotehniskajiem palīglīdzekļiem, kā arī piedāvās izmēģināt brilles, kas parāda, kā pasauli redz cilvēks ar dažādiem redzes traucējumiem. Ar savām dzirdes un redzes problēmām mēs nelepojamies. Šo maņu trūkums ir ļoti liela problēma, īpaši, ja tās sagadījušās abas reizē. Diemžēl, cilvēkiem paliekot vecākiem, bieži pasliktinās gan viena, gan otra maņa. Rodas grūtības komunikācijā, un sabiedrība, pat mediķi un sociālie darbinieki, nav informēti, ko šādā gadījumā darīt.
Tāpēc mūsu gājiena mērķis ir pievērst uzmanību nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku situācijai Latvijā.