Ekskursijas uztur možu
Ausmas kundze no Rīgas nav laiskas pludmales atpūtas cienītāja. Tās vietā viņa dod priekšroku iespējai iepazīties ar svešzemju vēstures un kultūras mantojumu, izjust dabas varenību. Viņa ir pārliecināta, ka ikviena valsts ir apskatīšanas vērta, jo katrā no tām ir unikālas vietas, kuras jāprot tikai atrast.
Un Ausmas kundze ceļojumam gatavojas nopietni. «Informāciju par valsti, uz kuru gatavojos ceļot, meklēju internetā. Izlasu ceļojumu aprakstus, Youtube noskatos video. Apskatos aktuālo informāciju par sportistu, mūziķu vai mākslinieku panākumiem. Sarunā ar vietējiem, ja piemin viņu tautiešu izcīnītās uzvaras, attieksme mainās, cilvēki kļūst atvērtāki. Cenšos iemācīties arī, kā tanī valodā sasveicināties, palūgt nacionālo ēdienu, pajautāt ceļu līdz apskates objektam,» Neatkarīgajai stāstīja Ausma.
Neatkarīgi no tā, uz kuru valsti viņa dodas, ceļasomā kā uzticami sabiedrotie vienmēr līdzi ir fotoaparāts un telefons. Mobilā ierīce gan vairāk ir nepieciešama pašas drošībai, nevis pļāpāšanai ar mājās palicējiem. Turklāt tieši ceļošanas dēļ Ausmas kundze iemācījās sūtīt SMS. Ilgu laiku seniore iztika tikai ar prasmi izlasīt viņai atsūtīto īsziņu. Jāatzīst, ka Maltas galvaspilsētā Valletā līdzbraucējiem sūtītā īsziņa ar tekstu «Esmu apmaldījusies. Atrodos pie prezidenta pils» paglāba viņu no izmisuma pilnas maldīšanās.
Pirms doties ceļojumā, Ausmas kundze pārliecinās, vai viņas EVAK kartei derīguma termiņš nav beidzies, un viņa vienmēr iegādājas arī ceļojuma apdrošināšanu. «Iesaku to darīt arī saviem draugiem un paziņām, kuri gatavojas doties ceļā. Un attieksme ir mainījusies – daudzi apdrošinās, arī braucot uz Igauniju vai Lietuvu,» zināja stāstīt Ausma.
Katrā valstī viņa atrod vietas un lietu kārtību, kas pārsteidz. Piemēram, Gozo salā ierobežoto lauksaimniecības resursu dēļ maltieši kopš seniem laikiem mainās ar laukiem, lai nodrošinātu augseku, un šī savstarpējā uzticība nav mazinājusies arī mūsdienās. «Mani pārsteidza arī tas, kā šajās akmeņainajās salas vietās maltieši ir iekopuši lauciņus. Dažos ir tikai trīs, četras dobītes ar daļēji novāktu ražu, mazliet lielākos izauguši sīpoli. Ja ir lielāka platība, tad tur strādā mini traktoriņš,» atmiņās dalījās Ausmas kundze.
Savukārt, dodoties apskatīt kalnu ezeru Ungārijā, viņa piedzīvoja ekstremālus apstākļus. «Stipri lija, un akmeņi kļuva slideni. Pusceļā viena sieviete no mūsu grupas samežģīja potīti. Palīdzēju doties atpakaļ. Tajā pašā laikā vadītāja paziņoja, ka esot salijusi, un mūs pameta... Pēc pusotras stundas tomēr tikām līdz autobusam pašu spēkiem,» stāstīja aktīvā ceļotāja.