Vai portāliem jāatbild par lasītāju komentāriem?

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Igaunijas tīmekļa medija Delfi sūdzību strīdā ar Igaunijas valsti par lasītāju komentāriem tīmeklī. Šis lēmums pierāda, ka par komentāriem ziņu portālā atbildība ir jāuzņemas tā darbiniekiem. Latvijas ziņu portāli pauž savu sašutumu par šādu lēmumu, taču mediju eksperti norāda – šādas pārmaiņas ir uz labu.

ECT lēmumu Latvijas ziņu portālu vadības nav uzņēmuši ar sajūsmu. Piemēram, Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš ziņu aģentūrai LETA teic – komentārus tiem paredzētajās portālu sadaļās izkontrolēt nav iespējams un par ECT lēmumu ir pārsteigts. «Vēlreiz jāizsaka izbrīns par tiesas lēmumu, jo komunikācijas lauks, par kuru tiek lemts, ir daudz plašāks,» neapmierināts ir I. Bērziņš.

Brutāli izdzēst

Līdzīgu viedokli pauž arī portāla nra.lv redaktore Ilze Zālīte, kura piebilst, ka tas ļoti sarežģīs portāla darbinieku jau tā saspringto ikdienu. «Portāla darbs ir ārkārtīgi dinamisks. To visbiežāk veic neliels skaits darbinieku. Lai sekmīgi ieviestu tādu opciju kā ikdienas komentāru pārbaude, būtu nepieciešami milzīgi resursi,» saka I. Zālīte. «Turklāt pārbaudīt visus komentārus nav iespējams ne fiziski, ne tehniski. Vairums komentāru ir anonīmi vai ar izdomātiem segvārdiem. Tas nozīmē, ka vienīgais, ko var izdarīt portāls, ir brutāli izdzēst netīkamos komentārus, taču atrast «vainīgo» un atrisināt problēmu – nav iespējams. Turklāt kādi būs parametri, lai izvērtētu komentāru «pareizumu»? Portāla darbinieku subjektīvā patika vai nepatika?» retoriski vaicā I. Zālīte.

Savukārt Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls nebaidās šo lēmumu sasaistīt ar potenciāliem draudiem vārda brīvībai. «Paradoksāli, bet šāds lēmums veicina cenzūru. Ilgtermiņā šis lēmums noteikti ietekmēs vārda brīvību. Portāliem būs stingrāk jāmoderē šīs sadaļas. Līdz ar to, protams, mēs iegūsim tīrākus un korektākus komentārus, bet reizēm pat tad, ja komentārs ir pieklājīgs, šī informācija var izrādīties negatīva, jo cilvēks nevar būt informēts par pilnīgi visiem procesiem,» aģentūrai LETA saka I. Bauls.

Lēmumu atbalsta

ECT lēmumam ir arī atbalstītāji, kuri uzskata, ka šādas pārmaiņas interneta medijus pilnveidos un padarīs kvalitatīvākus. «Konceptuāli es neatbalstu komentāru dzēšanu, jo katram cilvēkam tomēr ir tiesības brīvi izteikties un tā ir mediju vide, kuru nevajadzētu ierobežot, tomēr portāliem vajadzētu spēt nodrošināt saviem lasītājiem iespējas brīvi un pieklājīgi izteikties par sevi interesējošiem jautājumiem. Ja cilvēks neprot komunicēt, melo, apvaino un aizskar citus, tad viņš ir jāregulē,» ir pārliecināts mediju eksperts Artūrs Mednis.

Mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne uzskata, ka šādas pārmaiņas ir uz labu. «Šis lēmums attiecas uz komentāriem, kuri ir tiešām rupji, un, manuprāt, ir tikai normāli, ka medijs ir atbildīgs par to saturu. Medijs dod platformu, kur izteikties, un medijam ir jāatbild par tās kvalitāti. Jā, protams, arī rakstītājs ir atbildīgs, ko viņš saka, bet medijam ir jāspēj nodrošināt tīru un sakārtotu vidi,» skaidro mediju eksperte.

Drauds veiksmīgam biznesam

Komentējot portālu vadību piesaukto vārda brīvības apdraudējumu, A. Rožukalne bilst – vārda brīvība sevī neietver rupekļu aizstāvēšanu. «Tie cilvēki, kas domā, ka vārda brīvības vārdā var darīt jebko, maldās. Tad jau jāizstāv arī zagšana un melošana, un katrs rupeklis. Vārda brīvība ir vispārīgs jēdziens, un tās mērķis dot iespēju izteikt dažādus viedokļus, nevis nomelnot kādam svarīgus un svētus jēdzienus. Tam, ka portāliem būs rūpīgāk jāpārbauda komentāru sadaļas, ar vārda brīvību ir maz sakara,» piebilst A. Rožukalne.

Jautāta, kādēļ portāli tad ir tik ļoti sašutuši par šo pienākumu, eksperte norāda, ka tas vienkārši ir drauds veiksmīgam biznesam, jo var būt situācijas, kad šī portālu atbildība tiek ļaunprātīgi izmantota. «Protams, iespējami gadījumi, ka kāds par nepatīkamiem komentāriem pieprasa milzu kompensācijas, turklāt šis lēmums nozīmē arī mainīt portāla iekšējos noteikumus un savā ziņā pat darbības principus, tomēr tas kopsummā uzlabos kopējo kvalitāti, turklāt, ja pat tāda mēroga mediji kā Washington Post ir spējuši praksē ieviest anonīmo komentāru atspēkošanu, tad neuzskatu, ka Latvijas medijiem tas būtu nepārvarams pārbaudījums,» pārliecināta ir A. Rožukalne.

UZZIŅAI

Strīds par tīmekļa komentāriem sākās 2006. gadā, kad medijā Delfi pie raksta par kravu pārvadājumu uzņēmēju Vjačeslavu Lēdo lasītāji publicēja 20 nomelnojošus komentārus, ziņo LETA. Kad Delfi Igaunijā bija zaudējis visu trīs līmeņu tiesās, medijs vērsās ECT. Delfi uzskatīja – tas, ka medijs ir atzīts par atbildīgu par portāla lasītāju publicētajiem nomelnojošajiem komentāriem, ir Eiropas cilvēktiesību pārkāpums. Bet arī ECT pieņēma lēmumu par sliktu medijam. Tas vairs nav pārsūdzams.