Moto, auto un ūdensmoto sports ir paaugstinātas bīstamības sporta veidi, kur trašu drošības noteikumiem vajadzētu būt stingriem.
Diemžēl šobrīd sacensību rīkotāji tos nereti ignorē. Rezultātā – smagas traumas un pat nāves gadījumi. Viens no pēdējiem – Saldus Silavotiņu mototrasē, kur šogad maijā gāja bojā viens iesācēju klases sportists, bet smagas traumas guva vēl divi dalībnieki.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Latvijas Sporta federāciju padomi, auto, moto un ūdens motosporta federācijām un Latvijas Olimpisko komiteju pašlaik izstrādājusi likumprojektu, kurā būs stingrāki noteikumi, kas liegs iespēju «jebkuram rīkot sacensības pēc saviem trases drošības izpratnes principiem», ignorējot Sporta likumā atzīto sporta federāciju apstiprinātos noteikumus, skaidro IZM Sporta departamenta vadītāja vietnieks Edgars Severs.
Top stingrāks likums
Tas esot jādara arī tāpēc, ka pēdējā laikā pieaudzis traumatisma un arī nāves gadījumu skaits iepriekšminētajos sporta veidos. Pēdējais noticis Silavotiņu mototrasē, kad 9. maijā privāta biedrība LAMA rīkojusi motokrosa turnīra 3. posmu, pārkāpjot Latvijas Motosporta federācijas noteikumus. Viens no pārkāpumiem – trasē atradās nelicencēti tiesneši (turklāt jaunāki par 16 gadiem). Sertificēti eksperti arī atzina, ka šī trase ir par sarežģītu iesācēju amatieru līmenim.
E. Severs norāda, ka turpmāk visiem sacensību rīkotājiem vajadzēs saņemt Latvijā atzīto sporta federāciju (nevis kādu citu organizāciju) apliecinājumu, ka plānotās sacensības atbilst visām prasībām un noteikumiem. Šis dokuments būs jāiesniedz pašvaldībā, kuras teritorijā notiks iecerētais pasākums, un jāsaņem no tās atļauja organizēt sacensības.
Visiem jāievēro prasības
Stingrākas prasības atbalsta arī Latvijas Motosporta federācijas ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs. Ik gadu šajā sporta veidā notiekot apmēram 200 pasākumu (tos organizē astoņi līdz desmit rīkotāji), no tiem 90% amatieru līgā, kur arī visbiežāk netiek ievērotas elementāras drošības normas. «Mūsu federācija kontrolē nedaudz vairāk par pusi no rīkotajiem pasākumiem. Diemžēl nav mehānismu, kā regulēt tos, kas ignorē prasības,» noplāta rokas K. Kuļikovs.
Bijušais motosportists un Ķeguma Zelta zirga trases apsaimniekotājs Kristers Serģis ir pārliecināts, ka viena trase nevar būt piemērota visu līmeņu sportistiem. «Kontrole ir pietiekami labā līmenī: profesionāli eksperti trases licencē un inspicē. Taču ir viens «bet» – netiek izvērtēts, vai sportistu līmenis atbilst trasei,» uzsver K. Serģis. Viņš arī nenoliedz, ka trases var izveidot nelicencētā vietā, it īpaši tur, kur tiek rīkotas treniņsacensības: «Katru meža stūri, kur kaut kas tāds ir izveidots, ir grūti izkontrolēt. Tas būtu vairāk pašvaldību atbildībā – fiksēt šādas vietas un attiecīgi rīkoties.»
Vecumnieku novada Pīlādžu trases īpašnieks Ēriks Pīlādzis uzskata, ka šajos tehniskajos sporta veidos jebkurš nedrīkst rīkot sacensības. Kārtībai ir jābūt. Nevar būt tā, ka daļa rīkotāju, kas taču atbild par visu trasē notiekošo, ievēro strikti visas prasības, bet daļa – ne. Trases ir jālaista, tiesnešiem jābūt licencētiem, mediķiem jādežurē utt.
Birokrātisks šķērslis
Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols par pašvaldību atbildības palielināšanu sacensību rīkošanā neko neesot dzirdējis. Līdz šim šādas virsuzrauga funkcijas vietvarai neesot bijušas. Gribētos gan zināt, vai pašvaldībai šis darbs būšot jādara bez maksas. Katrā ziņā viņš arī nemākot teikt, vai tas uzlabos drošību sacensību vietās. Ķeguma trasē līdz šim gan nekas skandalozs neesot noticis, bet ir bijuši gadījumi, kad sportisti savainojušies, taču šis ir tāds sporta veids, kur no tā izvairīties ir grūti.
Pret šādu papildu prasību ieviešanu ir Biķernieku trases īpašniece – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tās pārstāvis Jānis Golubevs domā, ka nevajag atļaujas uz katru pasākumu. Biķerniekos gandrīz katru dienu notiekot kādas sacensības, un tas būs tikai lieks birokrātisks šķērslis rīkotājiem – staigāt uz pašvaldību pēc atļaujas.