Uz laiku iesaldē ideju par LR un LTV apvienošanu

© Raitis Plauks, f64

"Ja nav skaidri motīvi, mērķi, ko grib panākt ar sabiedrisko mediju apvienošanu, tad neesmu gatavs atbalstīt ideju, kas faktiski ir ar baltiem diegiem šūta," Neatkarīgajai komentē Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis Augusts Brigmanis.

Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību komisijā iesniegto priekšlikumu par Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanu aktīvi atbalstīja bijušā a/s Diena prezidenta Arvila Ašeradena pārstāvētā Pilsoniskā savienība (PS). Trešdien pretējās domās bija PS biedre Ina Druviete, kura iebilda pret šo ieceri, argumentējot ar to, ka tā bijusi tikai A. Ašeradena personiska iecere.

Pret LR un LTV apvienošanu iebilda ZZS, Tautas partijas, PS un LPP/LC frakcijas. Deputāti tomēr pieļauj, ka pēc diviem vai trim gadiem valdība var izveidot jaunu sabiedrisko elektronisko mediju un pat uzcelt tā vajadzībām jaunu ēku, taču steigā, kā tas notiek tagad, nav jēga to darīt.

"Ja kaut ko grib panākt, tad ir jāredz konkrēts rezultāts. Mums jau ir viens piemērs, kad pret pašu gribu Rojas novadam pievienoja Mērsragu. Ja to dara pretēji gribai, tad jēgas nekādas nebūs. It sevišķi, ja nav zināms, kādi resursi būs nepieciešami, kādi būs ieguvumi un kas mainīsies," stāsta A. Brigmanis. Viņš ieceri apvienot LR un LTV uzskata par miglā tītu.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) mierina, ka pie šā jautājuma atkārtotas izskatīšanas varēs pieķerties pēc kāda laika.

"Pagaidām esam tikai pusceļā, jo ir izskatīta tikai daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem. Vēl ir tāls ceļš ejams, bet ir skaidrs, ka tas (LR un LTV apvienošanas atlikšana) nav tik traģiski," skaidro I. Circene.

Idejai par sabiedrisko mediju apvienošanu nav piekrituši to vadītāji. Ierosinājums par nepieciešamību apvienot LR un LTV nāca no Eiropas Raidorganizāciju asociācijas, kas uzskata, ka tik mazā valstī kā Latvija divu atsevišķu menedžmentu pastāvēšana neesot lietderīga.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais