Šogad 40 jaunas alus šķirnes

Līgatnes alus šogad radījis Tumšo bunkuru. Alus ir izteikti tumšs ar pilnīgu garšu, kurā jaušama dedzinātā iesala klātbūtne un karameļu nots. Tumšais bunkurs pārstāv stoutu alus saimi, un tas ir pagaidām stiprākais no Līgatnes alus radītajiem miestiņiem – 6,0% alk. tilp. Nav noslēpums, ka Līgatnē atrodas reiz slepenais padomju laika valdības bunkurs, kura tumšie gaiteņi ir iedvesmojuši alus nosaukuma radīšanu. Tumšais bunkurs lieliski saderēs kopā ar zilajiem un garšā asajiem sieriem © Publicitātes foto

Lai gan kopējais alus patēriņš Latvijā samazinās, šogad Latvijā ir izveidotas vairākas jaunas alus darītavas un radīts aptuveni 40 jaunu alus šķirņu. Līgo svētki ir īstais laiks, lai pagaršotu alus darītāju jaunos brūvējumus.

Šobrīd Latvijas alus tirgū pārliecinošas līdera pozīcijas ieņem lētā alus segments, kas aizņem gandrīz pusi no tirgus un lielākoties pieejams plastmasas (PET) pudeļu iepakojumā. Tomēr, līdz ar iedzīvotāju labklājības pieaugumu, paredzams, ka lētā alus patēriņš saruks, 2018. gadā sasniedzot vairs tikai 29% no visa alus tirgus, secināts alus darītavas Aldaris un neatkarīgo ekspertu veiktajā tirgus pētījumā.

Pēdējos trīs gados tieši ekskluzīvā alus tirgus (jeb craft) segments Latvijā ir bijis viens no visstraujāk augošajiem. Paredzams, ka līdz 2018. gadam šis alus segments turpinās izaugsmi, tomēr attīstības tempi vairs nebūs tik strauji. Tuvākajā piecgadē tas varētu sasniegt jau zināmus griestus.

Turklāt Latvijas ekskluzīvā alus tirgus tendences būtiski atšķiras no citās valstīs novērotā, kas ir atvērtas jaunām un netipiskām alus garšām. Latvijā tikai 17% no visiem craft alus patērētājiem ir gatavi izmēģināt kaut ko nebijušu, dažkārt pat kaut ko netipisku klasiskajai alus izpratnei. Latvijas klasiskajā craft segmentā ir daži spēlētāji, bet konkurence par šiem 17% alus cienītāju, kas gatavi nobaudīt netipiskas alus garšas, šobrīd ir milzīga. Šajā kategorijā par samērā nelielu alus cienītāju skaitu sīvi konkurē ap 90 dažādu alus veidu.

Kādu alu tad tuvākajā nākotnē dzers Latvijas iedzīvotāji? Pētījums rāda, ka tuvākajos trīs gados vērtības ziņā būtiski samazināsies ekonomiskā un stiprā alus segments (–11,5%), nedaudz samazināsies vai faktiski nemainīgs paliks Premium (–1%), bet būtiski augs vidējās cenu kategorijas (+ 15,5%) un craft alus (+12%) segments.

Līdzās lielajiem alus nozares spēlētājiem – Aldarim, Cēsu alum, Cido grupas Lāčplēša alus darītavai – un vairākiem desmitiem mazākām alus vārītavām šogad ir izveidotas pāris jaunas alus darītavas. Piemēram, Pārgaujas novada Raiskuma ciemā Raiskuma labumu darītavā top alus Raiskumietis (5,9%), kuru par gardu atzinuši tie, kuri to jau ir nobaudījuši.

Arī esošās alus darītavas šogad ir pacentušās radīt vairākas jaunas alus šķirnes, piemēram, Aldarī šogad tapušas četras jaunas šķirnes (Samta Eils, Brūža Leģenda, 1865, Rietumu Eils), Cēsu alū – četras (Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais Brūža alus un Cēsu Premium Weissbier). Arvien lielāku popularitāti alus baudītāju vidū ieņemošā alus darītava Labietis iepriecina ar trim jaunām šķirnēm (Papardes zieds, Saules rasa, Virsaitis), Valmiermuižas alus – ar četrām jaunām alus šķirnēm (Meteņi, Proves porteris, Kviešu, Ūsiņš,), Piebalgas alū izveidota Izvēlies Piebalgu, savukārt Iļguciema alus darītava šogad pārsteidz pat ar septiņām jaunām medalus šķirnēm.



Latvijā

Pavisam nesen 360TV Ziņas bija liecinieki gadījumam, kad policisti reida laikā uzlika sodu transportlīdzeklim, kuram bija nodilušas riepas. Īpašnieks likumsargiem norādīja, ka viņa automašīnai ir Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) izsniegtā “slimības lapa”, taču tas no soda viņu neglāba.

Svarīgākais