Saeima meklēs miljonu eiro Dvēseļu putenim
Filmas Dvēseļu putenis uzņemšanai vajadzīgi vairāk nekā divi miljoni eiro. Pusi no summas Saeima mēģinās atrast nākamā gada valsts budžetā, otru pusi meklēs paši filmas veidotāji. Viens no risinājumiem būtu Aleksandra Grīna fonda izveide, kur varētu piesaistīt ziedojumus.
Patlaban Dvēseļu puteņa filmēšanas komanda beigusi darbu pie treilera (neliela video rullīša) izveides, kas ļautu saprast iespējamajiem investoriem filmas sižetu. Tāpat tiek turpināts strādāt pie scenārija, un patlaban tas tiek tulkots angliskajā versijā. Ir arī aprēķināta tāme. «No 2,2 miljoniem eiro no Saeimas tiek prasīts nepilns miljons jeb 935 000 eiro. Pārējo paši piesaistīsim, bet mums ir svarīgs Saeimas konceptuālais atbalsts,» Neatkarīgajai teica filmas režisors un producents Dzintars Dreibergs, piebilstot, ka «vilciens ir uzlikts uz sliedēm un vienīgais, kas to var apstādināt, ir naudas trūkums». Ir arī apspriesta iespēja izveidot Aleksandra Grīna fondu, caur kuru varētu vākt arī ziedojumus. Katrā ziņā Dz. Dreibergs ļoti cerot, ka filma līdz 2018. gada 18. novembrim nonāks uz kinoekrāniem.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā deputāti apcerēja dažādus variantus, kur varētu rast vajadzīgo summu. Inguna Rībena pauda pārliecību, ka tad, ja ļoti vajag, nauda valsts budžetā vienmēr atrodoties.
Komisijas vadītājs Jānis Vucāns, uzsverot, ka Dvēseļu putenis ir prioritāte, rosināja šo naudu rast Kultūras ministrijas Latvijas simtgades budžetā. Ilze Viņķele gan iebilda, norādot, ka nevajadzētu atņemt vieniem, lai iedalītu citiem. Programma jau ir sastādīta, naudas aplēses veiktas, un tagad sākt korekcijas nebūtu labi. Tāpat bija rosinājums no četriem miljoniem eiro, kas paredzēti sešu filmu projektu īstenošanai, vienu miljonu noņemt un pārlikt Dvēseļu puteņa uzņemšanai. No Nacionālā kino centra naudas, kas paredzēta citu filmu uzņemšanai, neko nevar paņemt, jo konkurss jau ir noticis un uzvarētāji noteikti, skaidroja NKC vadītāja Dita Rietuma. Ivans Klementjevs ieteica izmantot šim mērķim finansējumu, kas netika izlietots Eiropas prezidentūras vai EXPO vajadzībām. Ja reiz tauta gaidot šo filmu, tad noteikti to vajag izdarīt, uzsvēra I. Klementjevs.