Gads pret nabadzību aicina rīkoties

Šodien Spānijā, kas ilgstoši Eiropas Savienībā bija pirmajā vietā pēc bezdarba rādītājiem, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Hosē Manuels Barrozu atklāj Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Jau vairākus mēnešus Spāniju sliktā nozīmē apsteidz Latvija, kur pēc Eiropas mērauklas nu ir augstākais bezdarba līmenis – 22,3 procenti – un vislielākais risks kļūt trūcīgam. Tomēr Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas nepiedalās ar EK un katras dalībvalsts līdzfinansētu gada programmu, bet tā vietā īstenos nevalstisko organizāciju sagatavoto plānu bez valsts naudas.

Ne programma, bet plāns

Jaunākais Eurostat pētījums liecina, ka nabadzības riskam ir pakļauti 26 procenti Latvijas iedzīvotāju. Otrajā vietā ierindojusies Rumānija (23%), Bulgārija (21%), kam seko Grieķija, Spānija un Lietuva (20%). Šie dati sakrīt ar pašmāju situācijas vērtējumu. Tā Labklājības ministrija (LM) norāda, ka vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam, visvairāk pirmspensijas un pensijas cilvēki (vairāk nekā puse pensionāru), ģimenes ar bērniem, kur ir tikai viens apgādnieks, pārsvarā sievietes (42%), kā arī daudzbērnu ģimenes (38%).

Balansējot uz robežas starp krīzes nomāktās Latvijas sabiedrības sāpīgo attieksmi pret dažādu veidu informatīvajām kampaņām, Eiropas uzstādījumiem un iespējām šajā gadā ieviest kādu tiešām nabadzību mazinošu pasākumu, Latvija beidzot ir vienojusies par savu plānu. Tiesa, nu tas vairs nav valsts un valdības apstiprināta programma, jo, kā Neatkarīgā jau rakstīja, Latvijas valdība "nabadzības gada" programmu neapstiprināja, jo citādi būtu jāparedz līdzfinansējums programmas ieviešanai (vairāki desmiti tūkstoši latu). Otru pusi segtu EK. Tagad plānam valsts finansējuma nav. Pasākumus ieviesīs vairākas nevalstiskās organizācijas, meklējot finansējumu fondos.

Šā plāna ietvaros paredzēti daudzi pasākumi, kā arī Latvija gatavojas izstrādāt resursu karti – sākotnēji to plānots ieviest internetā, un tas izskatītos šādi: cilvēks uzmeklētu savu novadu vai pilsētu, un tur būtu apkopota visdažādākā informācija, sākot no sociālās palīdzības, beidzot ar adīšanas klubiņu.

Dzīvā bibliotēka vai cilvēks – draugs?

Pērnā gada nogalē EK paziņoja, ka finansiāli atbalstīs Latviju viena konkrēta pasākuma īstenošanā kopā ar pārējām Baltijas valstīm. "Mums ir padomā četras vai vairāk idejas, ko mēs par šo Eiropas naudu varētu noorganizēt, ar tām ir iepazīstinātas arī EK amatpersonas, taču atbildi vēl neesam saņēmuši," Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas (LM) speciāliste Ilze Dūmiņa. Tieši no Eiropas puses nākusi iniciatīva par to, ka šādam pasākumam jābūt radošam.

Viena no Latvijas idejām ir izveidot Dzīvo bibliotēku, kur cilvēki apmainītos pieredzē, kā izrauties no nabadzības, kur meklēt atbalstu, arī – kā palīdzēt viens otram. Otra ideja ir organizēt Baltiju vienojošu pasākumu pāri robežām – arī ar mērķi vairot sociālo atbildību, pret nabadzību. Treškārt, Latvija labprāt ieviestu atbalsta kustību cilvēks–draugs, lai vairotu ideju palīdzēt cits citam, vai arī improvizācijas teātri par kādu sociāli aktuālu tēmu, kur izrādes gaitu noteiktu skatītāji, piedāvājot savus risinājumus problēmai.

I. Dūmiņa norāda, ka šajos pasākumos būtiski ir iesaistīt visu sabiedrību, jo nabadzība vai sociālā atstumtība nav tikai sausi termini, tas neskar tikai vienu konkrētu cilvēku grupu, piemēram, bezpajumtniekus. Ikvienam kaimiņos varbūt dzīvo ģimene, kas nonākusi grūtībās tieši šajā brīdī. Tāpat sociāli izolēts var justies cilvēks, kuram ir zināms materiālais nodrošinājums, bet viņš nevar izkļūt no mājas, vai arī cilvēks ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kuram pilnvērtīgi justies traucē sabiedrībā valdošie aizspriedumi.

***

UZZIŅAI

Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

Ko paredz Latvijas plāns*?

Informatīvā kampaņa – diskusijas TV, radio; Eiropas Komisijas informatīvo materiālu izplatīšana; vides reklāmas

Psiholoģiska palīdzība iedzīvotājiem krīzes situācijā

Vienots pasākums Baltijas valstīs (vēl nav apstiprināts)

Apaļā galda diskusijas reģionos par sociālās iekļaušanas politikas jomām

Resursu kartes izveide

Tematiskās dienas (piemēram, 8. marts sievietēm, septembrī – tēviem, 1. oktobrī – veciem ļaudīm)

Reģionālie semināri par iekļaušanos darba tirgū

Labās prakses un praktisku padomu (piemēram, dzīvesstāstu) apkopojums

Sociālo darbinieku forums

Pētniecības darbi par sociālo iekļaušanu

Brīvprātīgo akcijas, mantu apmaiņas tirdziņi

*Nav paredzēts ne Latvijas valsts, ne Eiropas Komisijas finansējums

Avots: Labklājības

ministrija

***

VIEDOKLIS

Anna Degrāna-Gijo, Eiropas nabadzības apkarošanas gada koordinatore EK:

– Lēmums par Eiropas nabadzības gada rīkošanu ticis

pieņemts, pirms vēl kāds iedomājās par krīzi. Galvenā ideja ir meklēt veidus, kā cīnīties pret nabadzību, tas ir aicinājums uz darbību un aicinājums stiprināt politisko motivāciju attīstīt sociālās iekļaušanās stratēģijas dalībvalstīs. Latvijā cilvēki varētu nesaprast, kāpēc ir jāstāsta par nabadzību, jo tā ir acu priekšā, tomēr ir jāmeklē veidi, kā to mazināt

citiem, iespējams, līdz šim neizmantotiem veidiem; jābūt pietiekami radošiem un jāiesaista nabadzīgie cilvēki visās aktivitātēs, dodot viņiem vārdu. Latvijas iedzīvotāji ir daudzkārt pesimistiskāki par nākotni, piemēram, ja Eiropā vidēji 6 procenti baidās zaudēt darbu, tad Latvijā vairāk

nekā piektā daļa; ja Eiropā 20 procentu ir saskārušies ar grūtībām nomaksāt rēķinus, Latvijā šādu cilvēku ir teju 45 procenti.