Uz TV uzrauga vietu virza Ķezberi

Uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) tiek virzīta Dace Ķezbere. Atbildīgā komisija vienbalsīgi bija par viņas kandidatūru, bet gala vārds jāsaka Saeimai, kas to darīs 18. jūlijā.

Uz balsošanu bija ieradušies septiņi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, un no pieciem kandidātiem viņi savu balsi atdeva par D. Ķezberi. NEPLP pārstāvju nebija ne uz to sēdi, kur tika izvaicāti amata kandidāti, ne uz balsošanu. Padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska Neatkarīgajai teicās neko nezinām par parlamentāriešu izvēli. Uz sēdēm neviens no NEPLP neesot gājis, jo neesot aicināti. Un ko gan tur arī darītu – ne jau lai uzdotu jautājumus! Tā tomēr esot Saeimas lieta. A. Dulevska raksturoja D. Ķezberi kā ļoti pieredzējušu žurnālisti, kas strādājusi arī padomē pirms desmit gadiem, un tas esot ļoti būtiski, ka viņa pazīst nozari gan teorētiski, gan praktiski. To, vai viņa ieņems tieši televīzijas uzrauga vietu, kurā iepriekš bija amatu atstājušais Gints Grūbe, nevarot vēl pateikt, jo atbildības jomas NEPLP esot sadalītas neoficiāli. Iespējams, ka viņai nāksies uzņemties kādus citus pienākumus – nesaistītus ar medijiem, bet regulatora darbu, piemēram, strādājot pie monitoringa uzlabošanas. Par deputāta Augusta Brigmaņa (ZZS) piezīmi, ka padomes priekšsēdis Ainārs Dimants solījis atkāpties no amata, ja tiks ievēlēta D. Ķezbere, viņa neko nezinot. (A. Dimantu Neatkarīgajai neizdevās sazvanīt.) Tā jau arī tas nenotiekot, šis darbs tomēr esot nopietna pozīcija, ko nevar nomest pie katras patikšanas vai nepatikšanas.

Savukārt Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka norādīja, ka viena kandidāta nomaiņa ar citu neko daudz nozares ļaudīm nenozīmē. Šajā organizācijā, ar ko komerctelevīzijām ir liels konflikts, vajadzīga kardināla pārbūve. Patiesībā pēdējā laikā apvienība komunicējot tikai ar Saeimas atbildīgo komisiju, jo neredz īpašas jēgas saziņai ar NEPLP. Kamēr padome būs gan uzraugs, gan sabiedriskās TV kapitāldaļu turētājs, tikmēr diez vai var cerēt uz būtiskām izmaiņām, atzina G. Līdaka. Kandidātu soliņš bijis vājš, un no tā neko diži vis izvēlēties nebija iespējams. Par D. Ķezberi neko daudz nevarot pateikt – tā varbūt bijusi izvēle starp mazāko ļaunumu. Katrā ziņā – izaicinājumi viņu sagaida smagi, arī informācija, kas jāapgūst, ir plaša. Tas, ka viņa padomē strādājusi pirms desmit gadiem, nav liels bonuss, jo nozare pa šiem gadiem ir ļoti gājusi uz priekšu.