Pensiju pārrēķinu gaida ap 100 000 pensionāru

Ļoti nožēlojami, ka valdība atkāpjas no saviem solījumiem, saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš. No solījuma nākamgad sākt pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas negatīva koeficienta dēļ. Tas no sociālā budžeta nākamgad papildus prasītu četrus miljonus eiro, taču valdībai ir vieglāk pieciest opozīcijas organizētus protestus, nekā atrast šādu finansējumu un vismaz daļai pensionāru atgriezt ticību pensiju sistēmai.

Kad pirms vairāk nekā gada pensionāri un tiesībsargs norādīja uz nepieciešamību risināt krīzes laika negatīvā koeficienta radīto problēmu, nevienam neradās bažas, ka pensionāriem nebūtu iespējams pensijas pārrēķināt. Tiem pensionāriem, kuru pensijas aprēķinātas laikā no 2010. līdz 2014. gadam.

Atbīda uz 2017. gadu

Uzreiz gan bija skaidrs, ka valsts nekad nevarēs atmaksāt pensionāriem zaudējumus, proti, nesaņemto daļu pensijā, un tāpēc šāds variants nekur netika ne apspriests, ne virzīts. Sekojot valdības dotajam uzdevumam, Labklājības ministrija (LM) izstrādāja grozījumus pensiju likumā, kurus, kā izrādās, pieņemt nevar. Valdība vispirms noraidīja grozījumus, kas paredzēja veikt pārrēķinu krīzes laikā piešķirtajām pensijām un mainīt indeksācijas kārtību, bet šonedēļ valdības vadītāja Laimdota Straujuma atzina, ka koalīcija neatbalstīs arī nekādus kompromisa variantus, piemēram, viens no tādiem bija pārrēķinu sākt ar vismazākajām pensijām. Pēc koalīcijas sēdes pirmdien kļuva zināms, ka uz pensiju pārrēķinu pensionāri var cerēt tikai 2017. gadā.

Vai prasīs demisiju

«Mēs mēģinājām, bet diemžēl nepanācām vienošanos,» Neatkarīgajai atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Viņas viedoklim pievienojās komisijas priekšsēdētājas biedrs Einārs Cilinskis (VL!TB/LNNK), nosaucot koalīcijas argumentus, kāpēc pensionāru prasības nav izpildāmas: «Budžeta situācija saglabāsies nelabvēlīga vēl vairākus gadus, kā arī Finanšu un Labklājības ministrijām ir atšķirīgi viedokļi par izmaiņām pensiju likumā – Finanšu ministrija uzskata: ja pārrēķina, tad jāsāk ar vismazākajām pensijām, Labklājības – ka vispirms tiem, kuri ir pirmie pensionēšanās kārtībā. Uzvarēja viedoklis skatīt šos jautājumus kopā ar budžeta prognozēm vidējam termiņam.» Tāpēc otrdien komisijai atlika vien formāli izskatīt un nobalsot par pensiju likuma grozījumiem, kuri neparedz ne pensiju pārrēķinu, ne indeksācijas kārtības izmaiņas. Priekšlikumi no opozīcijas partijām netika atbalstīti, par tiem balsojot «atturoties». LM iebilst pret «kompromisa variantu» – pārrēķināt vispirms mazākajām pensijām, jo tas radītu Satversmes tiesas risku un būtu diskriminējoši pret pensionāriem, kuriem pensija būtu lielāka dēļ augstāka darba stāža.

Siliņš, kurš vienīgais no valdības veidojošo partiju pārstāvjiem balsoja «par» opozīcijas priekšlikumiem, sacīja: «Man pirmdien telefons izlādējās no visiem pensionāru zvaniem – viedokļi dažādi, taču dominēja aicinājums prasīt valdības vadītājas demisiju, jo netiek pildīti solījumi. Kur ir garantija, ka 2017. gadā tiks pieņemts lēmums, kā to sola tagad?» Pensionāru federācija ir sākusi vākt parakstus par LM piedāvātajām izmaiņām pensiju likumā, taču, vai piedalīties protestos, vai prasīt premjeres atkāpšanos, tiks izlemts federācijas valdes sapulcē. Politiski spilgtu gājienu izspēlējis Saskaņas centrs, apsolot 8. jūlijā, Valsts prezidenta zvēresta nodošanas dienā, noorganizēt plašu protesta akciju pie Saeimas, prasot sasaukt ārkārtas sēdi.

Cilvēkiem grūtāk

«Grūti ir budžetam, cilvēkiem ir vēl grūtāk,» sacīja deputāts Andrejs Klementjevs (SC), «tad lai svinīgā diena pārvēršas par dienu, kad visi redz, cik ciniska var būt valdība. Mēs būtu balsojuši par, bet pret mums izturas nekorekti un nekā nepaskaidro, kāpēc nākamgad nevar veikt pensiju pārrēķinu.»

«Pensionāriem ir tiesības iziet ielās,» uzskata A. Barča, «bet viņiem priekšā jāstājas finanšu ministram un premjerei un jāskaidro, kā izveidojusies tāda situācija ar budžetu – kāpēc, neraugoties uz sociālā budžeta uzkrājumu, nevar finansēt vismaz daļas pensionāru pensiju pārrēķinu, ka tas ir saistīts ar pamatbudžetu, kur situācija nav labvēlīga.»

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) no sava viedokļa neatkāpjas un pretēji valdības lēmumam norāda, ka «vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu un nepamatotu priekšlikumu izvirzīšana nav taisnīga rīcība pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli.»