Uzņēmēji pašvaldības konkurentos negrib
Iespējamie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā satraukuši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paspārnē esošos uzņēmējus – tie atvēršot vārtus pašvaldības kapitālsabiedrību nekontrolētai un nepamatotai uzņēmējdarbībai. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) savukārt uzskata, ka par iespējamiem likuma grozījumiem ir norūpējušies vien pāris uzņēmēji, kas ir iesaistīti atkritumu biznesā.
Pašreiz Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka pašvaldības var iesaistīties komercdarbībā tad, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu nozarē, kur pastāv dabiskais monopols, un citos izņēmuma gadījumos. Likuma grozījumu projektā minēts, ka publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā vai arī ja kapitālsabiedrības radītās preces un pakalpojumi ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas turpmākai attīstībai vai valsts drošībai. Saeimas deputāti šo likumprojektu ir atbalstījuši jau divos lasījumos.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Valsts kontrole (VK) un Konkurences padome (KP) uzskata, ka Saeimas izstrādātie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir pretrunā ar konkurencē balstītu biznesa vides attīstību.
«Pašvaldībām ir jārada labi nosacījumi uzņēmējdarbības veicināšanai, bet valstij – konkurētspējīga nodokļu politika. Tas attiecīgi veicinātu uzņēmējdarbību, aktivizētu ekonomiku, un sabiedrība būtu ieguvēja. Ja tā vietā pašvaldības nodarbojas ar komercdarbību, investējot savos uzņēmumos nodokļu maksātāju naudu, tiek radīti uzņēmumi, kas spiež ārā no tirgus konkurentus,» uzsvēra LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Pēc VK vadītājas Elitas Krūmiņas teiktā, pašvaldībām komercdarbībā jāiesaistās tikai trīs gadījumos. Pirmkārt, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu no autonomajām funkcijām izrietošus mērķus. Otrkārt, ja tas ir efektīvākais, kā šos mērķus sasniegt. Treškārt, ja tas netraucē attīstīt privātā kapitāla darbību. E. Krūmiņa informēja, ka VK iepriekš konstatējusi, ka pašvaldības iesaistījušās tādās nozarēs kā lombarda, apbedīšanas, kravu pārvadājumu pakalpojumi un pat sniedz teritoriju labiekārtošanas pakalpojumus privātpersonām.
Konkurences padome ir izpētījusi, ka jau tagad pašvaldības mēdz nodarboties ar samērā savdabīgu uzņēmējdarbību, piemēram, sniedz apbedīšanas, automašīnu apkopes, restorānu, reklāmas un tūrisma pakalpojumus, pilda ūdeni pudelēs pārdošanai.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis uzskata, ka pašvaldības uzņēmuma iniciatīvā pildīt pudelēs dzeramo ūdeni nav nekas nosodāms: «Ja privātā uzņēmumā līdzās pamatražošanai tiek saskatīta un izmantota blakusproduktu ražošanas iespējamība, tā ir uzteicama lieta. Attiecinot to uz valsts vai pašvaldības uzņēmumiem, var teikt, ka tas ir viņu pienākums, jo pretējā gadījumā netiktu pildīts Publiskās mantas un finanšu izšķērdēšanas likums, kurš uzliek par pienākumu valsts un pašvaldības uzņēmumiem darboties maksimāli efektīvi. Rīgas ūdens, pildot ūdeni pudelēs un pārdodot to, var samazināt izmaksas un attiecīgi arī samazināt pamatpakalpojuma tarifu. Iedzīvotāju vēlme saņemt pēc iespējas lētāku ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu gulstas vienā svaru kausā. Otrā svaru kausā ir uzņēmēji, kuriem Rīgas ūdens iesaistīšanās dzeramā ūdens pildīšanas biznesā rada konkurenci. Abiem svaru kausiem ir sociālas un ekonomiskas sekas.»
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane Neatkarīgajai pieļāva, ka LTRK raizes par plānotajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir atsevišķu tās biedru lobētas intereses atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Uzņēmēji šajā biznesā saskatot lielas peļņas iespējas.
M. Pūķis uzskata, ka pašreizējā likumprojekta redakcija liecina par virzību pareizā virzienā un, precizējot vēl pāris lietas, tā ir atbalstāma.