«Jocīgi skanēs, bet gada sākumā ir izdevīgāk saslimt, jo tad ir zināma garantija, ka tev būs laikus pieejami izmeklējumi un ārstēšanos tik ļoti neietekmēs medicīnas iestādēm noteiktās kvotas,» atklāti saka onkoloģijas paciente Zita Daukste no biedrības Dzīvības koks.
Ja cilvēkam veselības problēmas, kuras liecina par vēža saslimšanu, parādījušās vasarā, viņam diemžēl nav paveicies, jo ātrāk par četriem līdz sešiem mēnešiem uz izmeklējumiem viņš tikt nevarēs. Jau kārtējā diskusija par vēža ārstēšanas pieejamību – šoreiz Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas organizētā – apliecina veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību.
Salīdzinājumā ar 2002. gadu uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits Latvijā palielinājies par 49,6 procentiem. 2014. gadā ļaundabīgs audzējs diagnosticēts 11 390 cilvēkiem, savukārt ar šo slimību miruši 5973. Diemžēl audzējs joprojām daudzos gadījumos tiek atklāts novēloti, kas neļauj izmantot pieejamās ārstēšanās metodes un cilvēku izārstēt. 2014. gadā vēzis ceturtajā stadijā tika atklāts vairāk nekā piektajai daļai onkoloģisko pacientu, bet trešajā stadijā – 16,7 procentiem (novēloti, visticamāk, ir arī visi bez precizētas stadijas atklātie audzēji, visbiežāk – pēc nāves sekcijā pamanītie, un tādi ir 13,5 procenti).
«Cilvēki ļoti baidās iet uz profilaktiskiem izmeklējumiem, un, ja arī ir aizgājuši, tad visbiežāk viņa paša un tikai viņa atbildība, ko viņš darīs tālāk, kurp ies, pie kāda ārsta,» pieredzēto atklāj paciente Z. Daukste, «mums saka, ka pirmreizējiem pacientiem – tādiem, kuriem pirmo reizi diagnosticēts vēzis – darbojas zaļais koridors, bet pacients neierauga to zaļo koridoru, ja viņu kāds mērķtiecīgi neaizved uz to. Pagājuši četri gadi, kopš man atklāja vēzi, un es mērķtiecīgi katru gadu sāku ar pierakstīšanos uz izmeklējumiem, jo citādi uz tiem netikšu. Ir pacienti, kuriem ir aizdomas par metastāzēm, un viņam nekāds koridors nedarbojas, jāgaida trīs četri mēneši.»
Onkoloģisko pacientu mēnešiem ilgā gaidīšana rindā uz izmeklējumiem nav pieļaujama, saka Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne. «Viens no svarīgākajiem vēža veiksmīgas ārstēšanas priekšnosacījumiem ir tā agrīna diagnostika. Šī ir slimība, ar kuru jācīnās ilgi, tāpēc novēlots ārstniecības sākums vai vilcināšanās var būt kritiska pacientam. Diemžēl ir gadījumi, kad nokļūšana uz izmeklējumiem bijusi iespējama tikai ģimenes ārsta kontaktu vai paša pacienta uzņēmības dēļ.» Lai novērstu gadījumus, kad ar aizdomām par diagnozi vēzis pacienti uz izmeklējumiem gaida divus līdz sešus mēnešus, asociācija izteikusi priekšlikumu pacientu plūsmu organizēt pēc reģionālā principa, izmeklējot viņu dzīvesvietai tuvākajā centrā, kur tiek nodrošināta vēža ārstēšana. Priekšlikums balstās uz Slimības profilakses un kontroles centra datiem par 2014. gada onkoloģisko pacientu skaita sadalījumu reģionos. Šajā sistēmā pacienti skaidri zinātu, kur meklēt palīdzību, savukārt slimnīcas spētu plānot pacientu skaitu, izdevumus un nepieciešamo kvotu daudzumu. Reģionālais sadalījums neattiektos uz specifiskiem vēžu veidiem, kur ārstēšana iespējama tikai konkrētā ārstniecības iestādē.
Ģimenes ārste Sandra Gintere atzina: ja mums ir aizdomas par audzēju pacientam, mūs tās «ar kaut ko jāapstiprina», un tam vajadzīgi izmeklējumi. «Zvanām, lai pacientu pieteiktu, bet mums atbild: piezvaniet oktobrī... Pieejamības nav.» Par absolūti nepieņemamu pacientu gaidīšanu uz izmeklējumiem vai to, ka pacienti akūti nepieciešamus izmeklējumus vēža slimības kontrolei veic par savu naudu, sauc arī Latvijas Radiologu asociācijas vadītāja Maija Radziņa.
