Suitu kultūrtelpas saglabāšanai rekonstruēs ēkas un bērniem skolā mācīs patriotismu

Tuvāko gadu laikā suitu apdzīvoto novadu teritorijās pašvaldības sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un etniskās kultūras centru "Suiti" plāno kopīgi īstenot dažādas aktivitātes suitu kultūrtelpas saglabāšanai, kas ietvers ne tikai dažādu pasākumu rīkošanu, bet arī ēku rekonstrukciju un izmaiņas skolu izglītības programmās.

Minētās ieceres izriet no nodomu protokola, kas šodien, skanot suitu sievu dziesmām un galdā klājot suitu tradicionālo cienastu, tika parakstīts Kultūras ministrijā.

Nodomu protokols paredz visu sešu pušu kopīgu darbu, sekmējot tādu kultūras, formālās un neformālās izglītības un ekonomisko aktivitāšu ierosināšanu un īstenošanu, kas nodrošinātu ne tikai suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, dzīvotspēju un attīstību un veicinātu suitu kultūrtelpai piederošo tradīciju praktizēšanu visā to daudzveidībā, bet arī rosinātu pēc iespējas plašāku vietējās sabiedrības iesaisti gan šai etniskajai grupai raksturīgo prasmju apguvē un tālāknodošanā, gan arī to dokumentēšanā un izpētē.

Viens no būtiskākajiem projektiem, ko tuvākajā laikā KM un UNESCO LNK plāno īstenot sadarbībā ar Alsungas novadu, ir novada mācības ieviešana. Kā atklāja Alsungas novada mērs, bijušais etniskās kultūras centra "Suiti" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls, šādas mācības ieviešanu plānots sākt ar Alsungas novadu, bet pēc tam to varētu pārņemt ne tikai citos suitu, bet arī citu etnisko kopienu apdzīvotajos novados.

Šādas programmas nepieciešamību Rozentāls pamato ar to, ka mūsdienās īsti vairs nestrādā vietējo tradīciju un parašu nodošana ģimenē, kam pamatā ir gan padomju laika pieredze, gan citas vērtību sistēmas. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka bērni un jaunieši un zinātu, kādas vērtības un bagātības ir viņu novadam, tas viņiem jāmāca skolās. "Gribam, lai cilvēki, kas beidz skolu, ir savas dzimtās puses patrioti," viņš uzsver.

Šobrīd Alsungas vidusskolas 5. līdz 7.klašu audzēkņiem pilotprojekta līmenī šāda novadu mācība jau notiek, paralēli notiekot darbam pie kopējās programmas izstrādes. Novada mērs stāsta, ka vietējās parašas un tradīcijas tikšot mācītas ne tikai atsevišķu stundu laikā, bet tās plānots integrēt arī citu mācību priekšmetu saturā, piemēram, mājturībā un darbmācībā.

Rozentāls norāda, ka šobrīd vēl ir pagrūti prognozēt, kad tiks pabeigts darbs pie novada mācības ieviešanas mācību saturā, jo tas zināmā mērā ir arī finansējuma jautājums. Tomēr līdz 2011/2012. mācību gadam šādām pārmaiņām noteikti jau jābūt uzsāktām.

Paralēli tam mūzikas skolās jau no 1.septembra tiek ieviesta koklēšana, kas citur Latvijā mūzikas skolās mācīta netiek, uzsver Rozentāls. Viņš gan atzīst, ka ar koklēšanu šobrīd ejot pasmagi, bet ir cerības, ka ar nākamo gadu jaunais mācību priekšmets varētu nostabilizēties.

Vēl Alsungas novads maija mēnesī plāno apmeklētājiem atvērt Alsungas pili, kas iepriekš publiskai apskatei nav bijusi pieejama. Savukārt pašā pilī būs apskatāma ekspozīcija par suitu kultūras mantojumu un kultūrtelpu, kas Rozentāla skatījumā ir vēl viens ceļš suitu kultūras popularizēšanai. Pašvaldības vadītājs arī sola, ka pakāpeniski pils varētu tikt atjaunota.

"Būtībā memorands ir tāds labs, pozitīvu apņemšanos dokuments," vērtē pašvaldības vadītājs, "cik ar laiku būs efektīvs un darbosies - tas ir atkarīgs no visu pušu labās gribas."

Ar memoranda parakstīšanu suitu kultūrtelpu atbalstīt apņēmies arī Ventspils novads. Kā aģentūrai LETA skaidroja novada mērs Aivars Mucenieks, tas ietveršot gan atbalstu kultūras pasākumiem, gan infrastruktūrai, ar to saprotot Jūrkalnes tautas nama rekonstrukciju, ko plānots īstenot sadarbībā ar Lauku Atbalsta dienestu. Tā orientējoši varētu tikt uzsākta 2011.gadā.

Arī Kuldīgas novads, lai arī tajā suitu apdzīvotās teritorijas ir salīdzinoši nelielas, etniskās kopienas atbalstīšanai apņēmies rekonstruēt saietu namu pie Basu muižas. Tomēr par sasniegumu suitu kultūrtelpas saglabāšanā novada vadītāja Inga Bērziņa jau tagad uzskata Basu pamatskolas saglabāšanu, neraugoties uz tās nelielo audzēkņu skaitu. Tāpat Kuldīgas novads apņēmies ar laiku suitu apmeklētajās skolās ieviest novadu mācību.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais