Premjers Valdis Dombrovskis (JL) nenoliedz iespēju, ka varētu panākt kompromisu ar Tautas partiju (TP) un vienoties par kopīgu dokumentu par pilnvarojumu aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem.
"Tāda iespēja pastāv," žurnālistiem pirms JL valdes sēdes sacīja premjers.
Kā ziņots, TP priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka rīt Saeimai ir jāpieņem juridiski precīzs likums par regulējumu valdībai aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem.
Pēc TP Saeimas frakcijas sēdes Šķēle pauda cerību, ka koalīcijas partijām izdosies panākt kompromisu, un norādīja, ka iesniegtais lēmumprojekts neesot atbalstāms.
Atbildot uz jautājumu, ko TP darīs, ja netiks atbalstīts tās iesniegtais likumprojekts, Šķēle norādīja, ka tas nebūšot par pamatu aiziešanai no valdības.
"Mēs darīsim visu, lai nodrošinātu šīs valdības stabilitāti," sacīja Šķēle. TP priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir svarīgi izmaksāt pensijas laikā, taču tikpat svarīgi esot, lai sagatavotais pilnvarojums būtu juridiski precīzs un atbilstu Latvijas interesēm.
Šķēle arī pauda cerību, ka līdz rīt no rīta paredzētajai frakciju kopsēdei kompromiss tiks atrasts.
Jau ziņots, ka Šķēle aicināja "Jauno laiku" pārtraukt izplatīt nepamatotos apgalvojumus par TP piedāvāto starptautiskā aizņēmuma pilnvarojuma likumprojektu un rīkoties saskaņā ar pašu vadītās valdības 12.janvāra sēdes protokola būtību, kurā skaidri norādīts, gan kāda veida dokumenti finanšu ministram bija jānosūta uz Saeimu saskaņošanai, gan tas, kāda ir nelikumīgi ieturēto pensiju atmaksas kārtība.
TP Saeimā iesniegtais likumprojekts ir tapis tieši tādēļ, lai finanšu ministra nekvalitatīvi sagatavotā dokumenta dēļ nekavētu lēmuma pieņemšanu par mandāta piešķiršanu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda TP priekšsēdētājs.
Uzklausot konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļus, papildus valdības lēmumprojekta punktiem likumprojektā TP esot iekļāvusi virkni normu, kas regulē parlamenta kontroli pār valdību, uzņemoties jaunas starptautiskas finanšu saistības, kā arī nosacījumus, kas vērsti uz valsts tēriņu samazinājumu.
Ja kāda no TP iesniegtā likumprojekta normām koalīcijas partneriem šķiet nepieņemama, par to var diskutēt likuma pieņemšanas gaitā, tās attiecīgi precizējot, norāda Šķēle. Taču viņam esot grūti iedomāties, ka valdības vadītājs vēlētos izvairīties no parlamenta uzraudzības pār valdības pārstāvju vestajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
TP vēlas ar likumu noteikt, ka starptautiskā aizņēmuma izlietojuma summu un finansējamo pozīciju precīzs atšifrējums ir atspoguļojams ikgadējā valsts budžeta likumā. Jebkuriem grozījumiem Ministru kabineta saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju un nodomu vēstulēs Starptautiskajam Valūtas fondam, kas var skart nodokļu likumus, valsts budžeta likumu, būtiskus sociālās jomas normatīvos aktus, līdz ar to vistiešākās Latvijas valsts intereses, ir jābūt veiktiem, saņemot ikreizēju iepriekšēju Saeimas piekrišanu.