Nespējot pārvarēt Latvenergo prezidenta Āra Žīgura nevēlēšanos atklāt informāciju par energokompānijas ļoti vērienīgajiem naudas tēriņiem, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas birojā slepeni apspriesta ideja par sabiedrības kontroliera nozīmēšanu Latvenergo.
Atbilstīgi Komerclikumam sabiedrības kontrolieris pilda reālas uzraudzības funkciju pār jebkuras uzņēmējsabiedrības valdes darbību, un šāda uzraudzība ir nesalīdzināmi efektīvāka, nekā to spēj panākt akcionāri (Latvenergo gadījumā – Ekonomikas ministrija) vai kapitala daļu turētāji.
Tomēr konfidenciālā informācija par sabiedrības kontroliera ieviešanas ideju no ekonomikas ministres biroja noplūdusi pa taisno pie Latvenergo vadības, un tā uzsākusi politiskas konsultācijas ar partiju Vienotība, lai nepieļautu Ekonomikas ministrijas nozīmētās uzraudzības iecelšanu pār Latvenergo vadību.
Turklāt tiek uzsāktas aktivitātes ar mērķi, lai diskreditētu iespējamo sabiedrības kontroliera iecelšanu. Saeimas kuluāros jau palaistas baumas, ka ekonomikas ministre grib Latvenergo prezidenta amatā nomainīt Ā. Žīguru ar «ZZS ielikteni». Ticamības efekta radīšanai tiek minēti pat konkrēti uzvārdi – piemēram, Roberts Dilba, kurš ZZS intereses Latvenergo padomē jau pārstāvēja ilgus gadus – līdz 2009. gadam.
Tāpat ticamības efekta radīšanai tiek stāstīts, ka jebkuram ekonomikas ministres virzītajam Latvenergo prezidenta amata kandidātam Vienotības kontrolētais Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija liegs pielaidi valsts noslēpumam, tādējādi novēršot A. Žīgura nomaiņu. Pēdējo gadu notikumi, kad liegums pielaidei valsts noslēpumam vienmēr tika apvīts ar nepārprotami politisku plīvuru, šādam stāstam rada nenovēršamības auru.
Komerclikuma 184. pantā Sabiedrības kontrolieris teikts: «Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus.» Un: «Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību.»
Ar ekonomikas ministres preses sekretāru Arno Pjatkinu vakar sazināties neizdevās, jo viņa telefons bija izslēgts un, visticamāk, viņš atradās ārzemēs.
Jāatgādina, ka līdz 2009. gada vasarai lielajos valsts uzņēmumos, tostarp Latvenergo, uzraudzības funkcijas pildīja padomes. Lai novērstu plaši izplatīto viedokli, ka šīs politizētās uzņēmumu padomes ir «barotnes» ietekmīgiem partiju cilvēkiem, valsts uzņēmumos padomes tika likvidētas. Tomēr vēlāk vairākkārt tika spriests, ka padomes būtu atjaunojamas, jo ministriem ir jāuzņemas politiskā atbildība par konkrētās nozares uzņēmumu darbību, turpretī informācija par to reālo darbību ir ļoti nepietiekama un ietekmēšanas sviras ierobežotas. Tagad Ekonomikas ministrijā tiek spriests par sabiedrības kontroliera institūcijas iedzīvināšanu.
Cita starpā, pēdējā politiskajā Latvenergo padomē darbojās Juris Zvirbulis, Margarita Brikmane (abi – Jaunais laiks) un Roberts Dilba (ZZS). Šādā sastāvā tā pabija tikai divus mēnešus. Iepriekšējā Latvenergo padomē vairāk nekā divus gadus darbojās R. Dilba (centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība), Uldis Sesks (Liepājas partija), Juris Radzēvičs (LPP/LC), Edvīns Kočāns (TB/LNNK), bet padomes priekšsēdētājs tolaik bija pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš (bezpartejiskais, kaut gan kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta).