Uzņēmums: zivju importa aizliegums ir politisks lēmums

© F64

Krievijas inspektoru vizītes Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos bijušas vairāk formālas un Latvijas zivju produkcijas importa aizliegums ir politisks Krievijas lēmums, šādu viedokli pauda zivrūpnieks Oskars Grosmanis, kura vadīto zivju pārstrādes uzņēmumu SIA "Rānda" Rojas novadā arī apmeklēja Krievijas inspektori.

Grosmanim radies iespaids, ka Krievijas noteiktais importa aizliegums bijis iepriekš sagatavots lēmums. "Atsūtīja inspekcijā studentu vienību - tie inspektori arī bija gados jauni. Puse no tā, ko ieraudzīju protokolā, pilnīgi noteikti neatbilst situācijai mūsu uzņēmumā," norādīja Grosmanis.

Kā uzsvēra SIA "Rānda" valdes loceklis, protokolā minētais stipri atšķiroties no tā, ko inspektori teikuši klātienē, - viņi inspekcijas laikā neesot norādījuši uz kādām neatbilstībām. Par vizītes formālo raksturu, pēc Grosmaņa domām, liecina arī tas, ka inspektori nav bijuši ieinteresēti viņa stāstītajā par pirms gada ieguldītajiem prāvajiem līdzekļiem, lai risinātu problēmu ar pieļaujamās benzopirēna koncentrācijas pārsniegumu šprotēs.

"Rānda" saistībā ar ekonomisko situāciju Krievijā, kas bija tās galvenais noieta tirgus, gandrīz pilnībā ražošanu apturējusi jau šī gada februārī. "Pircējs nebija gatavs par mūsu šprotēm maksāt vēlamo cenu. Mums bija izveidojušies gatavās produkcijas krājumi un lieli zaudējumi. Pieņēmām lēmumu ieturēt pauzi ar cerību, ka situācija uzlabosies," skaidroja Grosmanis. Šo mēnešu laikā gatavās produkcijas krājumus ir izdevies gandrīz pilnībā realizēt, tiesa, pārdodot tos par pusi no pašizmaksas.

No 200 cilvēkiem, kas februārī strādāja ražotnē, pašlaik palikuši vien pāris desmitu, bet lielākā daļa ir atbrīvoti. Iepriekš bija plānots ražošanu atsākt augustā, bet tagad, kad Krievijas tirgus Latvijas šprotēm ir slēgts, skaidru plānu pagaidām nav. "Neņemos prognozēt, kad atcels importa aizliegumu. Tikpat labi tas var notikt pēc mēneša vai pēc gadiem," atzina Grosmanis. Viņš pieļauj, ka "Rānda" varētu sākt piedāvāt cita veida zivju konservus vietējā un Eiropas tirgū. "Neredzu jēgu ar lētāku cenu konkurēt un maisīties pa kājām tiem šprotu ražotājiem, kas Eiropas tirgū jau ir sen. Pieļauju, ka tikmēr, kamēr nav atrasts Krievijai līdzvērtīgs tirgus, mēs šprotes varētu neražot vispār. To daudzumu, ko mēs varam saražot vienā dienā, vietējā tirgū var tirgot divus vai pat trīs mēnešus," atzina Grosmanis.

Uzņēmumam ir iestrādes jauna zivju konservu produkta tirgošanai vietējā tirgū, un ar šo produktu, par kuru pašlaik Grosmanis plašāk nestāsta, "Rānda" centīšoties ieiet arī Rietumu tirgū.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" paziņojis, ka no ceturtdienas, 4.jūnija, aizliedz zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais