Līdz XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir atlicis nepilns mēnesis, un to dalībnieki jau pošas ceļam. Lai gan kopumā gatavošanās braucienam ir pozitīvs noskaņojums, tomēr sava darvas karote medus mucā ir tikusi.
Visapbēdinātākie ir tie 171 kolektīva dejotāji, kas, lai gan konkursā saņēma pirmo pakāpi, taču uz svētkiem netika, jo to liedz noteiktais dalībnieku limits. Tāpat ir pašvaldības, kas uzskata: tēriņu nasta uz to pleciem ir uzlikta pārāk liela.
Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta uzskata, ka no valsts, gatavojoties svētkiem, ir par maz atbalsta. Tas, ka no deju kolektīva var braukt tikai puse, radījis problēmas rucaviešu dancotājiem. «Kurš tad būs tas, kas brauks, un kurš paliks mājās? Tāpēc nolēmām, ka piemaksāsim no pašvaldības kases no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai visi tiek uz svētkiem,» teic domes priekšsēdētāja. Tāpat pie sirds ķēries tas, ka folkloras ansamblis ilgi turēts neziņā par to, vai tiks uz galvaspilsētu. Taču arī tad, kad uzzinājuši, ka piedalīsies, izrādījies, ka tad, ja grib piedalīties gājienā, nāksies maksāt par pusotru dienu (ēdināšanu un mitekli), kas jāpavada Rīgā pēc pēdējā pasākuma. Lai bērni tomēr varētu soļot ar visiem gājienā, vietvara atkal vērusi maku vaļā un segusi šīs pusotras dienas izmaksas.
Gan Neretas novada izglītības speciāliste Žanna Miezīte, gan Rēzeknes novada domes pārstāve Aija Dundure domā, ka vajadzētu vairāk padomāt tieši par lauku bērniem, kam brauciens uz Rīgu ir varbūt vēl svarīgāks nekā galvaspilsētas kolektīviem. Tas jo īpaši attiecas uz pirmo pakāpi ieguvušajiem dejotājiem. Tomēr – ja reiz skatē iegūta pirmā pakāpe, bet tiek liegts braukt uz svētkiem, tas rada pāridarījuma sajūtu un mazina motivāciju. Limiti likuši rēzekniešiem palauzīt galvu, kā atsijāt dalībniekus – gan lozējuši, gan citādi risinājuši šo jautājumu. Sāpīgi, nenoliedzami, tas bijis, taču visi varējuši piedalīties novada rīkotājos svētkos, skaidro A. Dundure. Rēzeknieši sakās arī nebēdājam par to, ka pašvaldībai, lai aizvizinātu uz Rīgu 340 dalībniekus (iepriekšējos svētkos kopā ar viļāniešiem bijis pat 500), šis notikums izmaksās krietnu summu, apmaksājot arī ceļu, šofera, mediķu un vēl viena papildu pedagoga (mazāko bērnu pavadīšanai) darbu.
Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa norāda, ka diemžēl limiti ir jāievēro, jo visus kolektīvus nav iespējams uzņemt. Tāpat ierobežojumi ir kolektīvu lielumam – dejotājiem tie ir deviņi pāri, plus vēl divi rezervē. Taču nekādā ziņā nevarot būt situācija, ka kāds no koriem vai citiem kolektīviem nesaņemtu pilnu maksu par noteiktā dalībnieku skaita izmitināšanu (2,94 eiro dienā) un ēdināšanu (kopumā septiņi eiro).
Tāpat tiekot apmaksāta pavadošo personu ēdināšana un pajumte (uz desmit bērniem viens pieaugušais). Esot gan simt kolektīvu, kas piedalās tikai ielu koncertos – par tiem gan jāmaksā vietvarai pašai. Arī tad, ja, piemēram, folkloras kopa grib iet gājienā, bet pasākumi, kuros jāpiedalās, beidzas agrāk – tad pašvaldībai pašai jāpiemaksā par šo dalībnieku uzturēšanos. Tā esot pašvaldības izvēle – to darīt vai nedarīt.
Bērziņa atgādina, ka vēl joprojām var iegādāties biļetes uz dažādiem svētku pasākumiem. Pašlaik pieejamas biļetes uz tautas mūzikas koncertu 8. jūlijā. plkst. 18 koncertzālē Rīga (biļešu cena 8 eiro), pūtēju orķestru koncerta ģenerālmēģinājumu 9. jūlijā plkst. 15 (2 eiro) un koncertu 9. jūlijā plkst. 19 Ķīpsalas hallē (4, 6, 8, 10 eiro), folkloras konkursu uzvarētāju koncertu 9. jūlijā plkst. 19 Latvijas Mūzikas akadēmijā (6 eiro) un noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu 11. jūlijā plkst. 19 Mežaparka Lielajā estrādē (2 eiro). Viņa mudina sekot līdzi informācijai interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.