Pensionāri no pensijas jau ir pazaudējuši 15 līdz 20 eiro
Tam, ka joprojām tiek piešķirtas ļoti mazas pensijas, ir vairāki iemesli, lai gan esot skaidrs, ka pensionāri no savām pensijām ir zaudējuši jau 15 līdz 20 eiro, intervijā skaidro Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Andris Siliņš.
Viens ir tehnisks iemesls - ir pieņemts Satversmes tiesas lēmums, ka vairs netiek aprēķināta piemaksa par darbu līdz 1996.gadam, kas bija viens eiro par katru nostrādāto gadu. Patlaban pensijā iet cilvēki, kas līdz 1996.gadam ir strādājuši 15-20 gadus. Tātad viņi no savas pensijas apmēra jau ir pazaudējuši 15 līdz 20 eiro. Otrs - pensiju indeksācija bija nobremzēta četrus gadus. LPF savāca vairāk nekā 100 000 parakstu un panāca, ka pensiju indeksācija tika atsākta gadu ātrāk, nekā iepriekš bija paredzēts. Kopumā tas ir atstājis negatīvu ietekmi uz pensiju apmēru.
Pēc viņa domām, pēdējā laikā plašumā iet tendence maksāt nodokļus tikai no minimālās algas. Šobrīd apmēram 34% no strādājošajiem maksā nodokļus, arī sociālās iemaksas no minimālās algas vai vēl no mazākas summas. Salīdzinājumam - mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tādu strādājošo ir uz pusi mazāk - 12-15%.
Protams, vislielākais iemesls ir mūsu ekonomikas stāvoklis, kas, pēc Siliņa domām, joprojām atrodas nopietnā krīzes situācijā, sevišķi ražošana, kas nepaplašinās. Viņš, raksturojot esošo situāciju Latvijā, atsaucas uz ekonomista Ulda Oša sacīto, ka investoru programmās Latvija nav atrodama.
"Godīgi runājot, ja paskatāmies uz reālo situāciju, mēs esam vieni no čaklākajiem Eiropas Savienības regulu ieviesējiem, kas ne vienmēr veicina uzņēmējdarbību. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, kas arī nav pa lielākai daļai ražošanu veicinošs faktors. Latvijā ir jau mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, kas ir novedis pie darba roku trūkuma. Attīstīt lielus projektus tuvākajā laikā Latvijā nav iespējams. Un bez lieliem projektiem turpināsies tendence, ka cilvēki darbaspējīgā vecumā aizbrauc no valsts, tātad izkrīt no mūsu pensijas sistēmas, viņu vecie cilvēki paliek valsts aprūpē un par viņiem nākas gādāt citiem cilvēkiem. Ja aizbraucēji atsūta mazliet naudas, tas nenozīmē, ka viņi pilnībā rūpējas par saviem vecajiem cilvēkiem," norāda LPF priekšsēdētājs.
Šajā sakarā LPF jau agrāk ir rosinājusi Eiropas Komisijai noteikt visā Eiropas Savienībā vienotu minimālo iztikas līmeni, par kuru nedrīkst būt zemākas pensijas. Tagad interesantu domu esot paudusi Lielbritānija, kura vairs nevēlas iebraucējiem viesstrādniekiem maksāt dāsnus pabalstus, bet ir gatava viņu iemaksāto naudu pensiju fondos pārskaitīt uz viņu mītnes zemēm. "Es neizslēdzu, ka tas varētu dot pozitīvu impulsu arī Latvijas pensiju sistēmai," uzskata Siliņš.
Jautāts, vai arī Saeima ar saviem lēmumiem ir veicinājusi mazo pensiju skaita vairošanu, piemēram, ieviešot mikrouzņēmumu nodokli, Siliņš atzīst, ka, no vienas puses, mikrouzņēmumi, protams, ir ar plus zīmi. Bet faktiski tādā situācijā, kāda patlaban ir ar mikrouzņēmumu nodokļiem, mēs faktiski ražojam nākotnes pensionārus nabagus, kas būs slogs visai sabiedrībai, pašvaldībām un valstij kopumā. Ja tā turpināsies, šie cilvēki pensijā saņems tikai dažus desmitus eiro. Pēc desmit gadiem tas būs ne tikai maz, bet smieklīgi maz.
Patlaban Finanšu ministrijā ir izveidota diezgan plaša darba grupa, kurā ir arī LPF priekšsēdētājs. Darba grupa apspriež iespēju tuvākajā nākotnē ieviest minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu jebkuram nodarbinātajam. Patlaban ierosinātā minimālā summa ir 120 eiro mēnesī.
Starptautiski mūsu pensiju sistēma tiek vērtēta ļoti augstu, atzīst Siliņš. Bet ļoti daudzi pašu valsts iedzīvotāji netic Latvijas pensiju sistēmai, jo realitāte ir bēdīga. Daudzos gadījumos Saeima un valdība ar saviem lēmumiem tikai vairo šo pretrunu. Sekas ir nepietiekamas iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā. Ja cilvēks netic, viņam nav motivācijas maksāt