Uzturēšanās atļauju programma kļuva par valsts biznesa projektu

© Publicitātes foto

Pēdējos piecos gados uzņēmējdarbības vide ir atdzīvojusies, un daudzi to saista arī ar programmu, kuras ietvaros uzturēšanās atļauju iespējams saņemt apmaiņā pret investīcijām. Arī es esmu pamanījis, ka šī programma kopumā ir piesaistījusi ārzemnieku interesi ieguldīt investīcijas Latvijā. Īpaši populāra ir kļuvusi nekustamā īpašuma iegāde.

Protams, tirgus atdzīvojās, pozitīvi ietekmējot gan viesu pirktspēju, gan to skaitu. Šādai programmai taču bija jākļūst par valsts globālu biznesa projektu. Ja projekts ir saistošs un izdevīgs, valstī ienāk uzņēmēji, kam vajag vietu, kur pārnakšņot un paēst, – to nevar noliegt. Tātad pozitīvi tiek ietekmēts arī restorānu bizness. Tomēr jāatzīst, ka uzturēšanās atļauju īpašnieki ne vienmēr aktīvi izmanto restorānu pakalpojumus, jo viņi var izmantot savu nekustamo īpašumu, pat neierodoties Latvijā, piemēram, iznomāt īpašumu vai vispār to neizmantot. Taču aktīvā uzņēmējdarbības vide sāk ietekmēt viesu skaitu un apgrozījuma rādītājus kopumā. Tādējādi tiek ietekmētas tikpat kā visas uzņēmējdarbības jomas.

Pēc tam, kad 2014. gada 1. septembrī tika ieviesti striktāki noteikumi uzturēšanās atļauju saņemšanai, interese par programmu ir mazinājusies, un ir manāma apkalpojošās jomas ienākumu lejupslīde. Šādas izmaiņas īpaši labi redzamas Jūrmalā – šī pilsēta ir lielākā mērā atkarīga no uzturēšanās atļauju īpašnieku plūsmas. Rīgas restorānus un viesnīcas izmaiņas ietekmē mazāk, taču arī tur jauno mēru pieņemšana ir atstājusi negatīvu ietekmi. Šā gada janvārī apgrozījuma rādītāji bija sliktāki nekā 2014. gada janvārī, turklāt tas bija novērojams gan Rīgā, gan Jūrmalā. Rādītājus ietekmējusi arī Krievijas vispārējā ekonomiskā situācija. Pastāv risks, ka restorānu biznesā apgrozījums samazināsies, tādēļ ir jābūt tam gataviem.

Turklāt šogad programmas pirmajiem dalībniekiem, kas uzturēšanās atļaujas ieguva pirms pieciem gadiem, beigsies uzturēšanās atļauju derīguma termiņš. Ja radīsies problēmas ar termiņa pagarināšanu, tas nebūs nekas pozitīvs. Es iesaku uzņēmējiem jau laikus sākt gatavoties citu tirgu piesaistei, ja samazināsies uzņēmējdarbības vidi pārstāvošo klientu skaits. Taču es ceru, ka netiks pieņemti vēl stingrāki mēri un likuma labojumi un Latvija saglabās savu reputāciju kā valsts, kurā var nodarboties ar uzņēmējdarbību un veikt investīcijas.

Raksta autors: Viktors Ravdive, Restorānu īpašnieks, International Riga, International Jurmala, Melnā Bite un Sezona līdzīpašnieks un Jūrmalas viesnīcas Wooden Villa vadītājs

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais