Daudzi skolu autobusi – veci un nedroši
Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kad Rīgā no malu malām sabrauks Latvijas skolēni, aktualizējies jautājums par drošību transportlīdzekļos. Diemžēl daudzos vecākos autobusos nav drošības jostu, jo ražotājs tās nav paredzējis ierīkot. Ne visas pašvaldības arī spējušas atjaunot savu autoparku, līdz ar to katrs lāpās, kā var, ieskaitot paliktnīšu izmantošanu.
No aptaujātajām pašvaldībām tikai Talsu novadā šajā ziņā nav problēmu, jo tur kursē jauni autobusi, kuriem ir nodrošināta piesprādzēšanās sistēma. «Mūsu šoferi ļoti seko tam, lai visi sēdošie piesprādzējas un ievērotu visus noteikumus,» skaidro Talsu novada pārstāve Inga Priede. Bet Rugāju novadā 50 vietu autobuss gan esot bez drošības sistēmas, un šobrīd šī tēma aktualizējusies, jo ar autobusu jābrauc uz dziesmu un deju svētkiem, teic novada izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde, piebilstot, ka, lai gan līdz šim vecāku sūdzību nav bijis, tomēr skaidrs, ka risinājums ir jārod. Rucavas novadā risinājums jau rasts, jo no četriem autobusiem divi tuvākajā laikā tikšot nomainīti ar jaunākiem modeļiem. «Ar vecajiem klapatas ir lielas, jo tajos ne tikai nav iespējams piesprādzēties, bet tie bieži lūst un krietni vairāk tērē degvielu. Tad nu beidzot Valsts kasē esam dabūjuši aizņēmumu, lai jau šogad nopirktu divus jaunus braucamos,» par iecerēm stāsta Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šuste.
Rēzeknes novada 25 pagastiem gandrīz katram ir pa diviem autobusiem – tātad kopumā apmēram 50, un tie apkalpo 45 maršrutus, informē Rēzeknes novada domes pārstāve Madara Ļaksa. Situācija esot tāda, ka puse ir veci. Lai garantētu drošību, tajos tiekot izmantoti paliktnīši, kas vajadzīgi bērniem augumā līdz 1,20 metriem. Šīs krēsliņi ir pie autobusa vadītāja, kurš seko, lai mazākie skolēni tos arī lietotu.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe skaidro, ka tīri tehniski tāda transportlīdzekļu kategorija kā «skolēnu autobuss» nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā nav atsevišķi nodalīta, jo autobuss ir paredzēts pasažieru pārvadāšanai neatkarīgi no vecuma. Drošības prasības visiem esot līdzīgas. Tiesa, ar katru gadu tās paaugstinās. Attiecībā uz drošības jostām tā sauktajiem tūristu busiem tās ir kopš 2003. gada, bet mazākajiem – kopš 2001. un 2007. gada. Ja tehniskajā apskatē kādu iemeslu dēļ šo jostu nav arī jaunāka gadagājuma transporta līdzekļiem, tie nesaņem atļauju piedalīties ceļu satiksmē un pārvadāt pasažierus, kamēr trūkumi nav novērsti, uzsver A. Korbe, piebilstot, ka uz savu roku jostas gan ierīkot nevajadzētu. Ja tomēr to grib darīt, tam jāsaņem autorizētu dīleru akcepts.
CSDD statistika rāda, ka kopumā vidējais autobusu vecums ir mazāks nekā vieglajiem auto, – apmēram 12 gadu. Faktiski ar pirmo reizi tehnisko apskati iziet vidēji 60% autobusu. No 4845 reģistrētajiem autobusiem tehniskā kārtībā (ar derīgu apskati) ir 4206 jeb 86,8% autobusu (vieglajiem auto šī proporcija ir mazāka – 85%). Jostu neatbilstība drošības prasībām ir viens no retākajiem apskates rādītājiem, par ko piešķir divniekus jeb negatīvu vērtējumu. Proti, mēnesī transportlīdzekļiem vidēji piešķir apmēram 87 000 divnieku, bet par jostām – tikai apmēram 230.