Dūklavs prasīs atbalstu zivsaimniecības nozarei
Saistībā ar Krievijas noteikto embargo Latvijas zivju produkcijai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) prasīs atbalstu nozarei gan no valdības, gan Eiropas Komisijas, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Patlaban ZM gatavo informatīvo ziņojumu, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tāpat ZM norāda, ka Dūklavs ticies ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS) un ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kā arī ar Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu vadītājiem, lai veiktu analīzi par produkcijas apjomu, kas līdz šim tika eksportēts uz Krieviju, iespējamajiem zaudējumiem un strādājošo skaitu zivju apstrādes uzņēmumos.
"ZM piedāvātais risinājums būs līdzīgs kā pēc Krievijas aizlieguma importēt Latvijā ražoto piena produkciju," norādīja Dūklavs.
Tāpat viņš sacīja, ka Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālās padomes laikā informēja lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu par iespējamo kritisko situāciju Latvijas zivju apstrādes nozarē. "Lauksaimniecības komisārs apliecināja, ka sekos līdzi situācijai Latvijā, kā arī par to informēs savu kolēģi - Eiropas Savienības vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu," sacīja Dūklavs.
Tāpat viņš sacīja, ka 16.jūnijā plānota tikšanās ar ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Vellu, lai informētu par radušos situāciju un pārrunātu ES atbalsta iespējas Latvijas zivrūpniekiem.
Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien, 4.jūnijā, ir saņēmis Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka no šodienas ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju.
PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.
Jau 29.maijā Krievija neoficiāli pavēstīja, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, pamatojot to ar ''atklāto pārkāpumu sistemātisko raksturu''.
Kā toreiz atzina Dūklavs, aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet, iespējams, ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Tāpat viņš atzina, ka pagaidām pāragri prognozēt eksporta aizlieguma ekonomisko zaudējumu apmēru, bet atzina, ka zivrūpnieki var rēķināties ar valsts atbalstu.
"Lai gan zaudējumi būs, to apmēri nebūs katastrofāli. Rubļa krituma dēļ cenas ir zemas, pirktspēja vāja un peļņa Krievijas tirgū šprotu ražotājiem vairs nav tāda kā agrāk. Tomēr runāšu ar premjerministri, ar valdību, lai ražotāji varētu rēķināties ar valsts atbalstu, līdzīgi kā tas bija piena nozarē. No Eiropas nekāda atbalsta gan nebūs, jo vairākkārt norādīts, ka ražotājiem bija jārēķinās ar Krievijas tirgus nestabilitāti," atzina ministrs.
Uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.