Prezidentu neievēl arī otrajā balsojumā; Bondars izstājas no cīņas

Saņemot vismazāko balsu skaitu otrajā balsojumā, no cīņas par Valsts prezidenta amatu pirmais izstājās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti.

Otrajā balsojumā visvairāk balsu saņēma aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) - 34, viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits - 25, un deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) - 24 balsis. Šie kandidāti cīņu par prezidenta krēslu turpinās nākamajos balsojumos.

Seši deputāti nobalsojuši pret visiem, bet divas bijušas nederīgas.

Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS "Interbaltija Invest" valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju. Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus. 2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija "Latvijas Krājbankas" padomes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Savukārt pērn oktobrī viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no LRA saraksta un tika ievēlēts. Bondars ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis un pats savulaik arī ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pirmajā balsojumā par Vējoni tika nodotas 34 balsis, bet pret - 59. Viņam sekoja Levits ar 24 balsīm "par" un 69 "pret", Dolgopolovs ar 23 balsīm "par" un 70 balsīm "pret" un Bondars ar septiņām balsīm "par" un 86 "pret". Seši balsošanas biļeteni tika atzīti par nederīgiem, savukārt pret visiem kandidātiem bija nobalsojuši pieci Saeimas deputāti.

Kā ziņots, Dolgopolovu prezidenta amatam izvirzīja opozīcijas partija "Saskaņa", Vējoni - Zaļo un zemnieku savienība kopā ar "Vienotības" līderi Solvitu Āboltiņu, bet Levitu - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar dažiem "Vienotības" frakcijas pārstāvjiem un "No sirds Latvijai" (NSL) deputāts Ringolds Balodis.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī "Vienotības" frakcija, bet tad nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot arī citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība - Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, "Vienotība" plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. "Saskaņa" atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savukārt LRA pēc Bondara izkrišanas turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies.