Krievija šprotēm aizvērs durvis, Ķīna – atvērs
Vienpadsmit zivju konservu ražotājiem Latvijā kopš vakardienas ir atvērts milzīgais Ķīnas tirgus, taču, iespējams, tūlīt mūsu valsts zivju produkcijas gatavotājiem tiks aizvērts Krievijas tirgus. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits pagaidām gan nelolo lielas cerības, ka īsā laikā šprotu konservu noietu Krievijas tirgū izdosies aizstāt ar eksportu uz Ķīnas tirgu.
Lai gan līdz vakardienai vēl nebija saņemts oficiāls paziņojums no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosseļhoznadzor) par Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, eksporta aizliegumu, zivrūpnieki jau gatavojas ļaunākajam. Pagaidām Krievija par saviem plāniem telefoniski informējusi Latvijas Pārtikas un veterināro dienestu. Kopš pagājušā gada Krievija no Latvijas neļauj ievest svaigas, saldētas un atdzesētas zivis, taču embargo neattiecās uz šprotēm.
D. Šmits Neatkarīgajai pieļāva, ka šobrīd ir visai maz cerību kaut ko mainīt Krievijas nodomos. «Pirms gada to vēl varētu izdarīt, tagad vairs nē. Tā ir politika,» īsi rezumēja D. Šmits.
Krievijas aizliegums Latvijas zivrūpniecības nozari skars smagi. Kopumā Latvijā zivju konservi tiek saražota 200 miljonu eiro apmērā, un apmēram 50% no tā ir eksports uz Krieviju. Tātad, zaudējot Krievijas tirgu, Latvijas zivrūpnieki zaudēs ieņēmumus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā.
Zivju produkcijas ražotāji vakar saņēma arī vienu labu ziņu, proti, Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāvusi 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem – AS Brīvais vilnis, SIA GammaA, SIA Līcis93 Ģipkas cehs, SIA Līcis93 Kolkas cehs, SIA Karavela, SIA Dorado, SIA Piejūra, SIA Sabiedrība IMS, SIA Saiva ANNO 1949, SIA Saldus gaļas kombināts, SIA Unda – uzsākt eksportu. «Atļaujas saņemšana ir tikai pirmais solis. Tā ir iespēja eksporta uzsākšanai, tālākais ir atkarīgs no pašiem uzņēmumiem,» Neatkarīgajai skaidroja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Arī D. Šmits pagaidām ir piesardzīgs, vērtējot, vai noiets Ķīnas tirgū varētu aizstāt eksportu uz Krieviju. «Pajautājiet to man pēc diviem gadiem, tad es varēšu to pateikt. Ķīnas tirgus Latvijai ir jauns un neapgūts. Un noteikti tā nav īstermiņa alternatīva Krievijas tirgum, varbūt vidēja termiņa vai ilgtermiņa, » pieļāva D. Šmits.
Tomēr Ķīnas eksporta atļauju Latvijas uzņēmumi ar nepacietību gaidīja jau piecus mēnešus. Neatkarīgā jau rakstīja, ka zivju konservu eksportu uz Ķīnu bija plānots sākt šī gada janvārī, taču atļauja kavējās. Zivrūpnieki pārmeta ierēdņiem neizdarību, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests skaidroja, ka šogad Ķīna mainījusi prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004. gadā izdotā sertifikāta forma. Attiecīgie dokumenti uz Ķīnu tika nosūtīti aprīlī, un nule kā saņemta atļauja.
Ārlietu ministrija uzsver, ka pozitīvais rezultāts panākts, cieši un konstruktīvi sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ķīnā, Pārtikas un veterinārajam dienestam un Ārlietu ministrijai. Iespēju uzsākt zivju produkcijas eksportu veicināja arī nesenā zemkopības ministra Jāņa Dūklava un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizīte Ķīnā.
Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn zivju produkcijas un zivju konservu eksporta vērtība salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2013. gadu samazinājās. Par iemeslu tam bijis gan nozveju kritums tāljūras zvejā (Maroka, Mauritānija), gan arī Krievijas embargo un pirktspējas kritums NVS valstīs. Nopietnākais samazinājums apjomos 2014. gadā bija Ukrainai – 20%, Moldovai – 18%, Kazahstānai – 22% un Baltkrievijai – 21%. Zivju produkcijas eksports uz Krieviju samazinājās par 15% (4,8 miljoni naudas izteiksmē vai 10 000 tonnu pēc apjoma).
Savukārt eksports uz tā sauktajām vecajām ES dalībvalstīm pērn pieauga par 28% apjomā vai 20% naudas izteiksmē.
Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, zivju produkcijas eksports, ieskaitot konservus, ir samazinājies par 32 procentiem.