Kāda rīdziniece novērojusi, ka viņas meita ik dienu pavada pie datora aizdomīgi ilgu laika posmu, un tādēļ piereģistrējusies sociālajā tīklā facebook, lai noskaidrotu, kas tad vietnē ir tik valdzinošs. Uzzinājusi par savas meitas aktivitātēm sociālajos tīklos, viņa bijusi ļoti izbrīnīta.
„Mana meita dienā publicē vismaz piecas gandrīz vienādas bildes ar savu seju, pastāvīgi raksta neizprotamus „domu” graudus un atzīmē savu atrašanās vietu, vai viņa ir lielveikalā, vai viņa ir kafejnīcā ar draugiem. Es patiešām nesaprotu, kāda jēga atzīmēt un rakstīt visu, ko tu dari un kāpēc tu to dari? Vai visi jaunieši tā dara? Es tiešām nesaprotu tam visam jēgu !” neizpratnē ir portāla nra.lv lasītāja.
Informācija, ka mūsdienu jauniešu paaudze pārāk daudz laika pavadot sociālo tīklu skavās nav jaunums. Daži pētnieki jau paguvuši nodēvēt mūsdienu jauniešus par „narcisistisku un egocentrisku” paaudzi, tomēr, vai tā patiešām ir problēma? Mediju eksperts Artūrs Mednis uzskata, ka nav.
„Šādā rīcībā nav nekas ārkārtējs. Vienmēr jaunā paaudze ir mēģinājusi izcelties uz vecās paaudzes fona. Palūkojoties atpakaļ vēsturē mēs redzam, ka jaunieši vienmēr ir centušies dažādos veidos apliecināt savu individualitāti, piemēram, ja kādreiz tas notika veidojot dažādas subkultūras – kā panki, hipiji, metālisti, rokeri, tad šobrīd jaunieši izpauž savu individualitāti ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu palīdzību,” skaidro A. Mednis. Eksperts arī norāda – ja „vecajai” paaudzei pusaudžu gados būtu pieejamas modernās tehnoloģijas, iznākums visticamāk būtu tāds pats.
„Apgalvojumi par mūsdienu paaudzi kā par narcisistisku un egocentrisku nav līdz galam pamatoti, jo šobrīd bērniem vienkārši ir pieejamas šīs tehnoloģijas un, manuprāt, ja šīs pašas ierīces un iespējas būtu pieejamas 30 gadus atpakaļ mēs redzētu tieši tādu pašu rezultātu,” min A. Mednis.
Turklāt, pēc mediju eksperta domām, ikdienas aktivitāšu atspoguļojums sociālajos tīklos nav negatīvi vērtējams. „Skatoties skaistas bildes, kurās attēlotas skaistas vietas, veselīgs dzīvesveids un ceļojumi, mums arī gribas to pašu, un tas mūs var iedvesmot pilnveidot savu dzīvesstilu,” uzsver A. Mednis.
Psihiatre un psihoterapeite Ilze Sestule gan norāda, ka šāds, pastiprināts sociālo tīklu lietojums neko labu neliecina.
„Jaunieši, kuri pavada ilgu laiku sociālajos tīklos šādi mēģina kompensēt kontakta trūkumu reālajā vidē. Iemesli tam varbūt daudz un dažādi, bet skaidrs ir viens - dzīvot tikai virtuālajā realitātē, kur daudz vieglāk pievērst sev uzmanību un, iespējams, iegūt arī atalgojuma sajūtu, var būt ļoti neveselīgi”, stāsta psihoterapeite.
Viņa arī uzsver, ka jauniešu vecākiem nevajadzētu ļaut attīstīties šim ieradumam. „Vecākiem vairāk uzmanības jāpievērš veselīgas komunikācijas uzturēšanā ar saviem bērniem. Mūsdienu ģimenēs nereti ir situācija, kad bērns atnāk mājās no skolas, māte viņam jautā, kā gāja skolā, uz ko bērns atbild – normāli un norobežojas sociālajos tīklos, un arī vecāki ieslēdz savus datorus vai televizorus, jo "viss taču ir normāli!" atklāj I. Sestule. Viņa arī piebilst, ja cilvēkam ir veselīga komunikācija ar apkārtējiem, viņš nepavadīs pārlieku ilgu laiku sociālajos tīklos.