Vidējā mēneša bruto darba samaksa augusi līdz 785 eiro

Šā gada 1.ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 785 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējā darba samaksa valstī turpināja augt, taču pieauguma temps ir samazinājies. Ja 2014.gada 1.ceturksnī algas gada laikā palielinājās par 7,4%, tad 2015.gada 1.ceturksni tās pieauga par 6,1% jeb 45 eiro.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 773 eiro, sabiedriskajā sektorā - 809 eiro, bet vispārējās valdības sektorā - 757 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 6,9% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 5%.

Salīdzinot ar 2014.gada 1.ceturksni, šā gada 1.ceturksnī vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2500, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 6,5% jeb 103,6 miljoniem eiro.

Šā gada 1.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 579 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas - par 6,8%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1.janvāra. No gada sākuma mainījās valstī noteiktā minimālā alga - no 320 eiro līdz 360 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās, līdz ar to neietekmēja strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

Šā gada sākumā visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.

Šā gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada atbilstošo periodu vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot finanšu un apdrošināšanas nozari, kur vērojams neliels kritums par 0,4%. Straujāk algas augušas tajās nozarēs, kur atalgojuma līmenis bija zemāks par vidējo valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 10,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 9,2%, tirdzniecībā un nekustamo īpašumu nozarē - par 8,4%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 8,1%.

Gan nekustamo īpašumu, gan administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Gada laikā darbinieku skaita kritums bija vērojams arī lauksaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, enerģētikas un būvniecības nozarē.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.