Kultūras ministrija (KM) paziņojusi, ka nākamgad tai papildus vajadzēs deviņus miljonus eiro neatliekamu jautājumu risināšanai. Tajā pašā laikā Valsts kontrole (VK) ir vērsusi uzmanību uz neefektīviem KM tēriņiem un neparedzētu prēmiju un naudas balvu piešķiršanu no prezidentūras naudas, kā arī veltot pārmetumus par nekārtībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas saimniecībā.
Viena no akūtākajām problēmām ir ievākšanās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izremontētajās telpās, kā arī to apdzīvošana, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde, pirms tam uzsverot: «Mēs neesam pārfinansēti, kā tiek uzskatīts.»
Ceļ īres maksas
Rīgas dome, vēloties atpelnīt ēkas renovācijā ieguldīto naudu, jau tagad paziņojusi par īres maksas palielināšanu. Šim nolūkam tad nu papildus vajagot 1,7 miljonus eiro. Tādu prasību arī nevarot apstrīdēt, jo pašvaldībai kā ēkas īpašniekam to ir tiesības darīt. Ministre pieļāva, ka, visticamāk, arī par Latvijas Nacionālās operas nama lietošanu nāksies maksāt par 200 000 eiro vairāk, jo «ir dažas ļoti steidzami risināmas lietas ēkas infrastruktūrā», un, lai tās varētu izdarīt, pašvaldībai vajag vairāk līdzekļu. Tuvākajā nākotnē īres maksu kāpums varētu skart Latvijas Nacionālo teātri un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, kas arī ir Rīgas domes īpašums. D. Melbārde piebilda, ka nebūtu labi, ja tas notiktu tad, kad KM nevarētu ieplānot vajadzīgos līdzekļus savā budžetā.
Uz deputātu jautājumu, vai nevajadzētu valstij pašai pārņemt ēkas savā īpašumā, nevis ieguldīt naudu citiem piederošajā, kas ar to izstrādājot «visādus mārketinga trikus», D. Melbārde piekrita, ka nacionālas nozīmes objektiem vajadzētu būt valsts īpašumā. Ja runājot par ēku pārņemšanu, tad jāzina, kā to darīt. Neesot arī teikts, vai dome vēlētos atteikties no šiem namiem. Viņa arī aprādīja, ka līdz šim attiecības ar pašvaldību bijušas labas un šī ir pirmā reize, kad tā maina īres maksas.
Nauda algām
Otrkārt, 465 000 eiro vajadzīgi valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, proti, mediju politikas izstrādei (pētījumiem) un sabiedrības integrācijai. Mazākumtautību organizācijām trūkstot naudas, lai varētu intensīvi darboties. To atbalstīšana ir būtisks iekšējās drošības jautājums, norādīja ministre.
Treškārt, KM nepieciešams papildu finansējums – 3,1 miljons eiro – Latvijas simtgades programmas saturam. Ja gribam ko skaistu, tad pusgada laikā to izdarīt nevaram, pauda D. Melbārde.
Kā ceturtais neatliekamais jautājums tika nosauktas kultūras darbinieku algas un kultūrizglītība, kam jāatrod 2,5 miljoni eiro. Pērn gan izdevies «pievilkt» mūziķu darba samaksu, bet vidējā alga valstī atkal ir cēlusies, un tāpēc tā būtu mūziķiem vēlreiz jākāpina, taču diez vai tas būs izdarāms. Pašlaik svarīgi būtu palielināt algas aktieriem, kuri pelnot tikai 600 eiro uz papīra.
Un ir vēl piektā prioritāte – profesionālās izglītības kompetenču centru izveide. Tam pietrūkst 1 171 008 eiro. Arī turpmāk vajadzēs līdzīgas summas, jo tieši tuvākajos gados notiks šo izglītības iestāžu reorganizācija un Eiropas Savienības fondu apgūšana.
Nekārtības un tēriņi
Tajā pašā laikā Valsts kontrole atklājusi būtiskas neatbilstības KM un tās padotības iestāžu saimniecībā, norādot, ka jo īpaši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) netiek pienācīgi veikta nedz uzskaite, nedz inventarizācija. «Pērn tika veiktas vērienīgas iegādes kopumā par apmēram 10 miljoniem eiro. Diemžēl ir šaubas par šo materiālo vērtību saglabāšanu,» uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Revīzijā atklājies, ka daļa mantu nav atrodamas, piemēram, tā noticis ar četriem portatīvajiem datoriem, katrs 1000 eiro vērtībā. Kļūdas uzskaitē pieļautas, jo tie visi fiksēti kā viens kopums, nevis atsevišķa lieta. «Tādā vietā kā LNB uzskaitei ir jābūt labā kārtībā,» teica valsts kontroliere.
Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka KM nav nodrošinājusi efektīvu valsts budžeta līdzekļu (491 015 eiro) izlietošanu. D. Melbārde Neatkarīgajai atzina, ka esot informēta par VK uzrādītajām kļūdām. Attiecībā uz LNB – esot taču visiem zināms, kādā tempā notika pārvākšanās uz jaunajām telpām, uz kurieni pārceļoja apmēram 3 miljoni vienību. Līdztekus ēkas iekārtošanai tika sākta ar lasītāju apkalpošana. Tāpat jāņem vērā, ka jau kopš pērnā gada 7. decembra liela daļa ēkas nodota Latvijas prezidentūras pārziņā, un gandrīz puse inventāra atrodas tieši tur. Pašlaik jau notiekot materiālo vērtību uzskaite, un līdz šā gada 15. septembrim veiks pilnu inventarizāciju. Par pazudušajiem datoriem tiesībsargājošām iestādēm esot ziņojusi pati LNB, un šobrīd ir ierosināta lieta.