Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vērtēs Nodarbinātības valsts aģentūras darbu, izmantojot valsts budžeta līdzekļus bezdarba apkarošanai, informē Saeimas Preses dienests.
"Deputāti vēlas noskaidrot, cik efektīvs ir aģentūras darbs, organizējot bezdarbnieku kursus un veicot citus pasākumus bezdarba mazināšanai. Pēdējais Valsts kontroles atzinums liecina, ka jau tā ierobežotos līdzekļus šajā jomā varēja tērēt krietni efektīvāk," norādīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP).
Skaidrot situāciju nodarbinātības pasākumu organizēšanā aicināti pārstāvji no Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras.
Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi, ka, organizējot bezdarba samazināšanas un nodarbinātības veicināšanas aktivitātes, laikā no 2008.gada sākuma līdz 2009.gada 1.maijam Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nepamatoti un nelietderīgi izlietojusi valsts budžeta līdzekļus 1,44 miljonu latu apmērā.
VK atklājusi, ka NVA nepietiekami uzrauga personu atbilstību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa piešķiršanas vai zaudēšanas kritērijiem, revidējamā laika posmā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu piešķirot vai saglabājot 7815 personām, kurām saskaņā ar "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu" šādu tiesību nav, piemēram, personām, kuras strādā vai ir pašnodarbinātas.
Minēto personu dalībai aktīvajos nodarbinātības pasākumos, pēc revidentu aplēsēm, prettiesiski izlietoti valsts budžeta līdzekļi 233 098 latu apmērā. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šīm personām ir izmaksājusi bezdarbnieka pabalstus 434 004 latu apmērā.
Iesaistot personas pasākuma "Neformālās izglītības ieguve" programmās "B", "C", "D1", "D" vai "E" kategorijas autovadītājs, NVA nepārliecinās, vai persona pēc dalības apmācībā ir saņēmusi vadītāja apliecību, tāpēc nav nodrošināts efektīvs valsts budžeta līdzekļu izlietojums 435 847 latu apmērā, jo attiecīgās kategorijas autovadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā līdz 2009.gada 1.septembrim nav saņēmušas 987 personas jeb 45% no mācības pabeigušajām personām.
Lai arī darba devējam ir pienākums nodarbināt personu vismaz sešus mēnešus pēc pasākuma "Apmācība pie darba devēja" un "Profesionālās izglītības apguve" beigām, NVA neveicina, ka noteiktās saistības tiek izpildītas.
Iesaistot bezdarbniekus profesionālās apmācības un izglītības ieguves pasākumos, NVA nevērtē tās rīcībā esošo informāciju par reģistrēto bezdarbnieku skaitu attiecīgajās profesijās. Piemēram, profesionālās apmācības programmā "Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs" ir iesaistītas 411 personas, kas attiecīgajā laika posmā ir lielākais vienā profesionālās apmācības programmā iesaistīto personu skaits, lai gan NVA datubāzē šajā profesijā reģistrēti 21 994 bezdarbnieki.
Turklāt pasākumos "Algotie pagaidu darbi" un "Pasākumi noteiktām personu grupām" 127 personas iesaistītas pie pasākuma īstenotāja, kas iepriekš ir bijis viņu darba devējs. Līdz ar to pastāv risks, ka pasākuma īstenotājs iepriekš izveidotās darba vietas ir likvidējis ar mērķi saņemt finansiālo atbalstu no valsts budžeta līdzfinansētu darba vietu veidā, skaidro VK.
Turpretī Labklājības ministrija (LM) nepiekrīt VK apgalvojumiem par nelietderīgu finansējuma izlietojumu, uzsverot, ka bezdarbniekiem paredzēto aktīvo nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu izmaksas pērn ir samazinājušās, nevis pieaugušas gandrīz astoņas reizes, kā to apgalvo VK.