Samazinās valsts parāds; pirmajā ceturksnī 32% no IKP
Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.
FM ar informatīvo ziņojumu šodien iepazīstinās valdību.
Valsts parāda apmēru galvenokārt noteica šā gada janvārī veiktā Eiropas Komisijas aizdevuma atmaksa 1,2 miljardu eiro apmērā.
Valsts iekšējais parāds nominālvērtībā 2014.gada beigās bija 1,38 miljardi eiro, 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās - 1,52 miljardi eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 137,6 miljoniem eiro.
Valsts iekšējo parādu galvenokārt veido emitētās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un obligācijas, kuru nominālvērtība 2014.gada 31.decembrī bija 1,04 miljardi eiro. 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās emitēto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju un obligāciju apjoms bija 1,15 miljardi eiro, veidojot 14% no kopējā valsts parāda apjoma. Valsts iekšējā aizņēmuma apjomam pārsniedzot valsts iekšējā aizņēmuma atmaksāto apjomu, 2015.gada pirmajā ceturksnī emitēto valsts parādzīmju un obligāciju apjoms ir pieaudzis par 110,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2014.gada beigām.
Savukārt valsts ārējais parāds nominālvērtībā 2014.gada beigās bija 7,63 miljardi eiro, bet 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās 6,68 miljardi eiro, ceturkšņa laikā samazinoties par 944 miljoniem eiro.
2015.gada pirmajā ceturksnī atmaksājot aizņēmuma otro daļu Eiropas Komisijai starptautiskā aizņēmuma programmā, izmantojot 2014.gadā starptautiskajos finanšu tirgos veikto eiroobligāciju emisiju rezultātā piesaistītos resursus, ārējā parāda struktūrā pieaudzis eiroobligāciju īpatsvars no 56% uz 2014.gada pirmā ceturkšņa beigām līdz 74% uz 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām un samazinājies starptautiskās aizņēmuma programmas īpatsvars no 34% uz 2014.gada pirmā ceturkšņa beigām līdz 16% uz 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām no valsts ārējā parāda apjoma.
FM skaidro, ka aizņemšanās apjomu un valsts parāda līmeni kopumā ietekmē kopējās finansēšanas nepieciešamības apjoms, kuru veido valsts budžeta izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts parāda saistību finansēšanai un likviditātes rezerves uzturēšanai nepieciešamā finansējuma apjoms. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2015.gadam" maksimāli pieļaujamais valsts parāda apjoms pēc nomināla 2015.gada beigās ir noteikts 8,65 miljardu eiro apmērā.