Krievijai pret Baltiju, iespējams, ir padomā citādi hibrīdkara veidi, kas atšķiras no Ukrainā pielietotās agresijas, intervijā atzina Latvijas aizsardzības ministra padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.
Kažociņš norādīja, ka Krima bija unikāls gadījums, jo šajā pussalā jau iepriekš atradās daudz Krievijas karavīru, bet Krimas scenāriju citur vairs izspēlēt nevar. Kas attiecas uz hibrīdkaru, kāds notiek Ukrainas austrumos, ir jāsaprot viena lieta, proti, kad pērn augustā Krievija redzēja, ka Ukrainas veiktā pretterorisma operācija būtu pieveikusi tā sauktos separātistus, Krievijai bija jāizmanto savi regulārie spēki, lai atspiestu ukraiņus atpakaļ. Krievija vēlējās Ukrainai parādīt, ka, jo vairāk tā turpinās pretoties, jo vairāk Krievija izmantos savu regulāro armiju. Vajadzības gadījumā Baltijas valstis spētu tikt galā, ja pēkšņi uzrastos "zaļie vīriņi", savukārt, ja Krievijas bruņotie spēki pārietu Baltijas robežu, tad automātiski iedarbotos NATO līguma piektais pants.
Hibrīdkara elementi jau izmantoti arī citos karos, taču Kažociņš domā, ka Krievija meklēs citus ietekmes veidus, lai realizētu savus politiskos mērķus.
"Drīzāk mums jāskatās, kādi mērķi Krievijai ir Baltijas valstīs, salīdzinot ar Ukrainu. ES un NATO problēma būtu tad, ja, piemēram, Latvijā izveidotos valdība, kas sekotu Kremļa ārpolitikai. Mums jāskatās pilnīgi citos virzienos un jādomā par cita veida destabilizācijas faktoru novēršanu. Pēdējā laikā Ukrainā nogranduši diezgan daudzi sprādzieni, un tas noticis ārpus Donbasa reģiona. Šādu sprādzienu mērķis ir destabilizēt valsti un radīt iedzīvotājos neuzticību drošības struktūrām. Šāda notikumu attīstība nav neiespējama Baltijas valstīs. Tāpat Krievija savu mērķu sasniegšanā Baltijas valstīs var izmantot "tautiešu faktoru". Krievvalodīgie Baltijas valstu iedzīvotāji var tikt izmantoti, tāpat kā Padomju Savienība izmantoja Rietumu komunistu partijas," uzsvēra bijušais SAB direktors.
Kažociņš domā, ka Krievijas bruņotie spēki ir ievērojami uzlaboti, vismaz dažās vienībās kopš Gruzijas kara 2008.gadā. Modernizācija gan tika sākta pirms šī kara, taču pēdējos gadus tā uzņēmusi apgriezienus.
Krievijas ekonomiskais stāvoklis ir viens no iemesliem, kāpēc redzam neadekvātus ārpolitikas soļus no Kremļa puses. Donbasa iekarošana ir ārkārtīgi liela kļūda, un Krievija nezina, kā no šīs situācijas iziet. Krimas okupācija noritēja nevainojami, tāpēc krievi domāja, ka veiksmīgi noritēs arī Ukrainas austrumu reģionu okupēšana. Pretestība no Ukrainas puses ir lielāka, nekā to Krievija domāja sagaidīt, tāpēc, lai turpinātu Ukrainas austrumu iekarošanu, būtu atklāti jālieto Krievijas bruņotie spēki. Tas nozīmētu jaunas Rietumvalstu sankcijas, taču Putina imidžs ir tāds, ka atkāpties nedrīkst, norādīja Kažociņš.
Bijušais SAB direktors uzskata, ka tieša apdraudējuma Baltijas valstīm šobrīd nav, taču tām ir jārēķinās ar to, ka Putinam nav risinājuma savām ekonomiskajām problēmām. "Īsti justies droši Baltijas valstis nevar. Ja Krievijā ekonomika sabruks un viņi nespēs turēties pretim Rietumiem, tad vienīgā kārts, kas paliek, ir bruņotie spēki. Tāpēc jau arī Krievija armijā iegulda milzīgus līdzekļus, kuri tiek atņemti citām jomām, piemēram, izglītībai un veselībai. Ja Krievija jutīs, ka patiešām viss iet uz beigām, tad šī valsts varētu mēģināt "pārlauzt" NATO tieši Baltijas virzienā. Atgādināšu, ka Baltijas valstu ieņemšana jau iepriekšējos gados tika izspēlēta Krievijas mācībās "Zapad"," uzsvēra Kažociņš.
Vaicāts par situācijas tālāku attīstību Ukrainā, Kažociņš norādīja, ka Krievija, protams, vēlas, lai Rietumvalstu sankcijas vairs nepastāvētu un tai būtu brīva rīcība viņu ietekmes sfērā. Tomēr Krievijas vērtības nesakrīt ar eiropiešu vērtībām. Ja Krievija "ies uz visu banku", tad ar Ukrainu nepietiks. Optimālākais Krievijai būtu salauzt NATO un tad paņemt Baltijas valstis. Tagad tas vairs nav iespējams, jo Rietumi ir brīdināti, īpaši ASV. Ņemot vērā minēto, īsta miera Ukrainā nebūs, taču turpināsies "remdena vārīšanās", tomēr īsti neviens situācijas attīstību prognozēt šobrīd nevar.
Kažociņš ir pārliecināts, ka Krievijas iespējamās agresijas gadījumā NATO reaģēs. ASV ir lielākā NATO dalībvalsts, un tām ir vismaz 50% no alianses spējām. ASV ir pietiekami skaidri pateikušas, ka Baltija tiks aizsargāta.