Sākusies otrā sociālā kampaņa Pieķer būvgružotāju! Latvijas TV1 raidījums Vides fakti un portāli Delfi.lv un Delfi.ru līdz 18. jūnijam speciāli gaidīs foto vai video sūtījumus no nelegālām būvgružu izgāztuvēm.
Kampaņas Pieķer būvgružotāju! II laiks no 21. maija līdz 18. jūnijam nenozīmē, ka vides piemēslotājiem tikai jāpaciešas, lai atkal drīkstētu, t. i., varētu bez bailēm izgāzt būvgružus un dažnedažādus citus atkritumus mežā vai laukā. Tieši otrādi, kampaņa tiek rīkota tādēļ, lai pieradinātu cilvēkus visu laiku ne tikai pievērst uzmanību dabas piemēslotājiem, bet arī informēt par notikušo pārvaldes iestādes un sabiedrību. «Vides inspektori visur nevar būt klāt, toties tagad katram aculieciniekam ir arī videokamera mobilajā telefonā,» kampaņas atklāšanas pasākumā norādīja Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka. Uzdevums ir «pieķert pie rokas, t. i., pie riteņa tos, kuri izgāž atkritumus dabā», viņš turpināja.
Šķiet, ka grūtāk nekā pieradināt cilvēkus ziņot par nelegālajām atkritumu izgāztuvēm un izgāzējiem būs pieradināt valsts, tajā skaitā pašvaldību, iestādes uz šādiem ziņojumiem atbilstoši reaģēt. Paldies, protams, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram un būvniecības nozari pārzinošās Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Putram par piedalīšanos kampaņas atklāšanā ar situācijai piemērotiem vārdiem, ka dabu piemēslot nav labi, bet neradās pārliecība, ka pareizajiem vārdiem sekos pareiza rīcība jeb vispār rīcība. Ierēdņu vārdus varēja saprast tā, ka tikai pagājušajā gadā ap šādu laiku viņu iestādes pirmo reizi uzzinājušas par atkritumu izgāšanu nesankcionētās vietās. Tad iestādes sākušas domāt par šo tēmu, pat kaut kādus dokumentus sacerējušas, bet tagad atkal domās un vēl kaut ko sacerēs. Īstenībā iestāžu rīcībā bija ne gads, bet 25 gadi kopš Latvijas Republikas atjaunošanas un pat padomju laika iestrādes cīņā pret nelegālu atkritumu izgāšanu. Situācija kopš valsts neatkarības atjaunošanas vides jomā pasliktinājusies tādā nozīmē, ka Latvijas pārslēgšanās uz attīstītāku ekonomiku palielināja uzņēmumu un privātpersonu producēto atkritumu apjomu un kaitīgumu. Šim pieaugumam nekādi netiek līdzi cilvēku atbildības pieaugums un kontroles mehānismu pastiprināšanās.
Ar īstenībai atbilstošiem vārdiem klajā nāca Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme: «Es vairs neredzu atkritumus, bet cilvēku stulbumu.» Te saklausāma ne tikai kritika, bet arī paškritika – šaubas par to, vai talkas īstenībā nepasliktina vides stāvokli, veidojot daudzos cilvēkos pārliecību, ka atkritumu izmešana dabai neko ļaunu nenodarīs, jo kāds taču atnāks un šos atkritumus savāks. Izrauties no šāda piemēslošanas un sakopšanas apļa viņa centusies ar vizīti pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža. Viņa aicinājusi I. Ķuzi veidot Vides policiju, t. i. struktūrvienību, kuras pamatnodarbošanās būtu kaut vai reaģēt uz iedzīvotāju ziņojumiem par vides piesārņotājiem.
Tagadējo ierēdņu nosauktais gads kopš viņu pievēršanās atkritumu nelegālās izgāšanas problēmām ir izskaidrojams ar to, ka pirms gada notika pirmā kampaņa Pieķer būvgružotāju! Šīs idejas autore un virzītāja ir atkritumu savākšanas nozarē strādājošās SIA Eco Baltia grupa. Arī tagad tā sola sagatavot nākamos priekšlikumus par būvgružu aprites uzraudzības pilnveidošanu. Firmas interese to visu darīt netiek slēpta. Proti, firma cīnās par iespējām nodarboties ar atkritumu savākšanu legāli, kas nozīmē prasīt no klientiem augstas cenas par pakalpojumu. Būvgružu aizvākšana tādā gadījumā izmaksā septiņus līdz 33 eiro par kubikmetru Rīgā un vēl gandrīz divreiz dārgāk ārpus Rīgas, kamēr nelegālie atkritumu aizvācēji piedāvā gan cenas ap trīs četri eiro par kubikmetru, gan iespēju pasūtītājam vismaz izlikties, ka viņš neko nezina un nav atbildīgs par šādi apmaksātu atkritumu izgāšanu mežā, purvā, ezerā. Kampaņas ietvaros tiks publicēti dažādu speciālistu skaidrojoši un izglītojoši raksti par nelegālo būvgružu problēmu un iespējām no tiem atbrīvoties legāli.
Cerēsim, ka šajā kampaņā iekļausies Rīgas pašvaldība. Tieši Rīga taču dod lauvas tiesu atkritumu valstī kopumā un jo īpaši Pierīgā, tajā skaitā Ādažu novadā, kur tika dots starts kampaņai Pieķer būvgružotāju! II. Novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks akcentēja to, ka reizes trīs līdz piecas lētāk ir atkritumus savākt to izcelsmes vietā, nekā pēc tam ķeksēt laukā no augsnes un ūdens. Ādažu novads dod saviem iedzīvotājiem iespējas vismaz noteiktos laikos un vietās tikt no saviem atkritumiem vaļā uz pašvaldības rēķina. Gribētos pievienoties viņa vērtējumam, ka cilvēki arī atkritumu izmešanā cenšas ievērot kārtību, ja tā ir reāli izpildāma kārtība un ja tā vispār ir noteikta un visām iesaistītajām pusēm saistoša kārtība, nevis atkritumu vākšana no gadījuma uz gadījumu.
SKAIDROJUMS
Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs:
– Pērn kampaņas Pieķer būvgružotāju! laikā iedzīvotāji bija ļoti aktīvi un ziņoja par vairāk nekā 30 apjomīgām būvgružu izgāztuvēm. Viena no tām bija Salaspilī, kuru mūsu uzņēmums arī sakārtoja. Neapšaubāmi, situācija ar nelegālām izgāztuvēm veidojusies, jo ne būvnieki, ne būvgružu apsaimniekotāji nevēlas maksāt par būvgružu noglabāšanu poligonos un izvēlas lētāko ceļu – izgāzt tos mežā vai pļavā. Lai šo jautājumu sakārtotu, jau pagājušajā gadā kampaņas laikā iesniedzām priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, kā rezultātā tika izveidots Būvgružu pārvadātāju reģistrs. Taču, lai šos kontroles mehānismus sakārtotu un pilnveidotu, arī šogad turpinām kampaņu un strādājam pie jauniem ierosinājumiem.
Foto un video sūtījumus gaida
• LTV1 raidījums Vides fakti ar e-pasta adresi videsfaktiem@gmail.com;
• Portāli Delfi.lv un Delfi.ru ar e-pasta adresi aculiecinieks@delfi.lv.
• Aktīvākos vides reportierus gaida Eco Baltia grupa sagatavotās balvas.