Saeimai šodien jātiek galā ar Saeimas vēlēšanu cīņas mantojumu – dažas dienas pirms tagadējās Saeimas vēlēšanām pieņemto likumu, kas piešķir valsts amatpersonu statusu maksātnespējas administratoriem.
Uzņēmumu maksātnespējas procesi to tagadējā izpildījumā Latvijā patiešām paver plašas iespējas krāpšanai, kādā mēdz iesaistīties arī maksātnespējas administratori. Solījums saukt viņus pie kārtības pirmajā brīdī šķiet pat ļoti apsveicams, taču tūlīt pat rodas jautājums, vai tad valsts amatpersonu statuss pats par sevi novērš to, ka dienesta noziegumus izdara ierēdņi, tiesneši, policisti u.tml. Lai cik negodīgs cilvēks būtu kļuvis par maksātnespējas administratoru, viņš nekādu krāpšanu nevarētu atļauties bez jau esošo valsts amatpersonu palīdzības.
Pielāgot krāpšanu jebkādām likuma prasībām izdosies noteikti, toties pielāgot administratora pienākumu izpildi valsts amatpersonas statusam gan nav iespējams. Konkrēto piemēru šai neiespējamībai Neatkarīgajai deva šobrīd laikam gan pats pazīstamākais maksātnespējas administrators Latvijā – Haralds Velmers, kurš turpina kārtot izputējušā Liepājas metalurga lietas. Ja viņš būtu pārņēmis uzņēmumu, jau būdams valsts amatpersonas statusā, tad tagad, pusotru gadu pēc uzņēmuma pārņemšanas, viņš būtu ticis nevis līdz uzņēmuma mantas pārdošanai, bet līdz uzņēmuma mantas pārņemšanas komisijas izveidošanai, kaut uzņēmuma manta jau būtu sen izvazāta. H. Velmers atceras, ka 2013. gada beigās viņš kā privātuzņēmējs pāris dienu laikā nolīdzis uzņēmuma pārvaldīšanai nepieciešamās fiziskās un juridiskās personas, bet kā valsts amatpersonai viņam būtu jārīko konkursi, kuru ievilkšanās uz gadiem valsts pārvaldes iestādēs ir pašsaprotama lieta. Tas nevienu nesatrauc, kamēr vien valsts budžets spēj šo iestāžu pastāvēšanu apmaksāt. Maksātnespējīgu uzņēmumu gadījumā toties nekādas naudas nav pēc definīcijas. Ja valsts tiešām grib ieviest maksātnespējīgos uzņēmumos valsts iestāžu kārtību, tad valstij šīs kārtības uzturēšana arī jāfinansē, lai cik absurdi tas izklausītos.
Priekšvēlēšanu cīņas gaitā izteiktā solījuma absurdās sekas ir fiksējusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā ierosina grozīt likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā tā, lai attālinātu valsts amatpersonu piešķiršanu administratoriem no šā gada 1. jūlija uz nākamā gada 1. janvāri.
Priekšlikums tiek pasniegts ar tehnisku pamatojumu šā vārda burtiskajā nozīmē. Izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests nav paspējis sakārtot savus datorus tā, lai datu bāzēs varētu noglabāt jaunizcepto valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa sākumdeklarācijas. Īstenībā runa ir par to, ka Saeimas politiķi atkal apsolījuši gan vēlētājiem, gan ārzemju investoriem vispār neizpildāmu lietu, kāda ir valsts amatpersonas un maksātnespējas administratora amatu apvienošana. Šīs apvienošanas lozungu joprojām vicinošais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Neatkarīgajai atzina, ka vajadzīga ne šāda tāda, bet «adekvāta valsts amatpersonas statusa piemērošana maksātnespējas administratoriem». Diemžēl viņš pats nesaprot, kas tieši ir «adekvāta piemērošana», tāpēc «Tieslietu ministrija savlaicīgi ir rosinājusi darbu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pie precizējumiem». Rosinājuma vienīgais rezultāts ir priekšlikums «piemērošanu» atlikt uz, vēlams, nezināmu nākotni.