Par ko diskutēs Austrumu partnerības samitā?

 
©f64

Rīgā sāksies viens no nozīmīgākajiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samits, kurā apliecinās partnerības politikas kā daļas no Eiropas kaimiņpolitikas stratēģisko nozīmi ES ārējā politikā.

Plānots, ka samitā, kurā piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības valstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tiks pārrunāti Austrumu partnerības politikas īstenošanas aktuālie jautājumi un izaicinājumi, kā arī tiks iezīmēti galvenie attīstības virzieni ES sadarbībai ar partnervalstīm turpmākajos gados.

Tā sauktais Rīgas samits, kuru ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) vairākkārt dēvējis par kara laika samitu un mobilitātes samitu, šodien sāksies ar oficiālām ES un partnerības dalībvalstu vadītāju darba vakariņām. Savukārt rīt, 22.maijā, prezidentūras galvenajā norises vietā - Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) - notiks samita plenārsesija ar visu augsto pārstāvju dalību, kam sekos preses konference, lai informētu par samita rezultātiem. ES un Austrumu partnerības valstu vadītāji Rīgas samitā apstiprinās kopīgu deklarāciju, kas sniegs vērtējumu līdz šim sasniegtajam un iezīmēs Austrumu partnerības politikas prioritāros mērķus līdz nākamajam samitam.

Sagaidāms, ka viens no galvenajiem samita politiskajiem vēstījumiem būs Austrumu partnerības politikas stratēģiskās nozīmes apstiprināšana, akcentējot iesaistīto pušu partnerību un uzsverot gatavību attīstīt tālāk un padziļināt ES divpusējās attiecības diferencēti ar katru no sešām partnervalstīm, balstoties uz kopīgi noteiktajām prioritātēm. Samitā tiks arī uzsvērti partnerības politikas veidošanas principi - partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējošs raksturs, kā arī tiks akcentēts, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm, tostarp Krieviju.

Rīgas samits būs pirmais kopš Asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Samitā tiks izvērtēti sākotnējie Asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Attiecīgo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu.

Tāpat tiek paredzēts, ka ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu Asociācijas līgumu īstenošanai. Latvija uzskata, ka Asociācijas līgumu parakstīšana un ieviešana trijās partnervalstīs būs nopietns pamats attiecību padziļināšanai starp ES un Gruziju, Moldovu, kā arī Ukrainu. Veiksmīgas Asociācijas līgumu īstenošanas gadījumā Latvija ir atvērta tālāku integrācijas formu ar partneriem izvērtēšanā un ieviešanā.

Samitā tiks vērtēta arī Austrumu partnerības politikas sniegto iespēju attīstība sadarbībā ar pārējām trīs partnervalstīm - Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Plānots, ka ES apliecinās gatavību vēl lielākā mērā pielāgot individuālu pieeju dialogā ar katru no šīm partnervalstīm, padziļinot abpusēji izdevīgo sadarbību ar katru no tām atšķirīgās jomās.

Attiecībā uz Rinkēviča formulēto mobilitātes samitu vairākas Austrumu partnerības valstis jau iepriekš norādījušas, ka no samita tiek gaidīta vīzu liberalizācija vai atvieglojumi. Ukrainas prezidents Petro Porošenko iepriekš izteicis aicinājumu Austrumu partnerības samitā Rīgā solīt ukraiņiem bezvīzu režīmu. Ukrainas prezidents arī izteicis aicinājumu dot konkrētākas perspektīvas tām Austrumu partnerības valstīm, kuras stingri paziņojušas par savu virzību uz ES.

Tikmēr ES pārstāvniecība Kijevā žurnālistiem paziņojusi, ka Austrumu partnerības samitā nedz Ukrainai, nedz Gruzijai bezvīzu režīms netiks piešķirts, jo nedz viena, nedz otra valsts nav izpildījusi kritērijus, kas no tām tiek gaidīti.

Tāpat, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, samita otrās dienas beigās tiks parakstīti līgumi par finansiālu atbalstu Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā. Plānots, ka saprašanās līgums un aizdevuma līgums, kuri paredzēti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomikas stabilizāciju un plašu reformu programmu valstī, tiks parakstīti LNB Ziedoņa zālē.

Nākamais Austrumu partnerības samits varētu norisināties kādā no partnerības valstīm, šādu iespējamību iepriekš paudis Rinkēvičs.

 
 

Rīgas namu pārvaldnieks