Laikā līdz Līgo svētkiem Rīgā tiks izveidota Medību koordinācijas komisija, lai varētu praktiski sākt risināt jautājumu par mežacūku populācijas ierobežošanu, šodien Rīgas domē sasauktajā sapulcē vienojās eksperti.
Vienlaikus Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko lūdza Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājam Igoram Svincickim sagatavot tāmi un projektu nožogojumam Rīgas centra kapsētām, kurās visbiežāk manīti dzīvnieki. Svincickis jau iepriekš informēja, ka tas varētu izmaksāt ap 400 000 eiro.
Pārrunājot turpmākos iespējamos risinājumus mežacūku apkarošanai Rīgā, eksperti vienojās, ka medībām jeb dzīvnieku izšaušanai būtu jābūt galējam variantam, vienlaikus atzīstot, ka lamatu izlikšana vai cūku iemidzināšana, lai notvertu un izvestu no pilsētas, ir neefektīva pieeja.
Veterinārārsts Jānis Beinerts skaidroja, ka mežacūkas pilsētā ir parādījušās vienmēr, pašlaik gan šī problēma ir saasinājusies. Viņš skaidroja, ka ar dzīvniekiem, pirmkārt, ir jāmēģina sadzīvot. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka bīstama ir tikai sakaitināta vai ievainota mežacūka, kā arī mežacūka, kas aizsargā savus mazuļus. Tāpat viņš atzina, ka ir nācies saskarties ar mežacūku uzbrukumiem suņiem. Viņš skaidroja, ka abi dzīvnieki sargā savu teritoriju, tādēļ nereti notiek uzbrukumi.
Tāpat viņš norādīja, ka mežacūka ir salīdzinoši neliels "ļaunums", salīdzinot ar citiem zvēriem, piemēram, šakāļiem vai lapsām, kuras pārnēsā trakumsērgu. Mežacūkas šo slimību nepārnēsā.
Zemkopības ministrijas Medību saimniecības attīstības fonda pārstāvis Jānis Bārs norādīja, ka šajā situācijā problēmas risinājums jāplāno divās pozīcijās - pirmkārt, jānolemj, kā rīkoties ar dzīvniekiem pilsētā, otrkārt, jāplāno pasākumi, kas vairs neļautu mežacūkām pilsētā iekļūt.
Viņš skaidroja, ka dzīvnieku izšaušanai var aicināt arī, piemēram, snaiperus, nevis medniekus, lai varētu rīkoties atbilstoši normatīviem ārkārtas situācijās, jo Medību likums medības pilsētā aizliedz.
Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvis Zigmārs Zaķis aicināja pašvaldībai izsludināt konkursu, lai izveidotu pilsētas mednieku grupu, kas strādātu pie populācijas samazināšanas, iegādājoties klusinātājus un citu attiecīgo ekipējumu. Līdzīga prakse - "pilsētas mednieki"- esot raksturīga Vācijai.
Sēdes noslēgumā Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa pastāstīja, ka attiecīgajām institūcijām jau ir nosūtītas vēstules ar aicinājumu deleģēt savus pārstāvjus darbam Medību koordinācijas komisijā. No divām jau ir saņemta atbilde. Pēc visu atbilžu saņemšanas tiks sagatavots Rīgas domes lēmumprojekts par komisijas sastāva apstiprināšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām 3.punktu komisijas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku apvienības, kurā komisijas izveidošanas laikā ir vairāk nekā 200 biedru.
Puntusa turpmāk koordinēs komisijas izveidi. Komisijas izveide varētu aizņemt aptuveni mēnesi.
Situāciju ar mežacūku klātbūtni Rīgā saasināja arī nesenais atgadījums Juglā, kad sievietei, pastaigājoties ar suni, uzbrukusi mežacūka, tā vēstīja portāls "delfi.lv". Sunim savainota ķepa, bet sievietei izdevies paglābties.
Cietusī sieviete ar sūdzību vērsusies arī Rīgas domē. Domes Mājokļu un vides departamentā šāda sūdzība gan joprojām nav saņemta, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Iveta Mazūre.