Saeimas komisija atbalsta jaunas ātro kredītu procentu likmes

© Publicitātes foto

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien izskatīšanai 3.lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātos jaunos priekšlikumus ātro kredītu procentu likmju ierobežošanai.

Komisija vienojās virzīt uz trešo lasījumu EM piedāvātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,55% dienā no kredīta pamatsummas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 25% dienā no summas no astotās līdz 14.kredīta izmantošanas dienai, kā arī 0,2% dienā no kredīta summas, sākot ar 15.kredīta izmantošanas dienu.

Tika atbalstīts arī priekšlikums, ka līgumos, kuros kredīta izmantošanas termiņš pārsniedz 30 dienas, par prasībām neatbilstošām tiek uzskatītas tādas kopējās kredīta izmaksas patērētājiem, kuras pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Minētos priekšlikumus atbalstīja arī ātro kredītu nozares pārstāvji. Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane Saeimas komisijas sēdē atzina, ka nozare minētajiem grozījumiem varētu piekrist, taču uzņēmumiem nāksies pārorientēt to pakalpojumus.

Arī Saeimas Juridiskajam birojam nebija iebildumu pret EM piedāvātajiem priekšlikumiem. Savukārt savus priekšlikumus iesniegušie Saeimas deputāti tos atsauca.

Tāpat komisija nolēma nevirzīt tālāk ideju par to, ka ātro kredītu nozares uzraudzība būtu jāuztic Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), līdz ar to šo nozari arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Komisija rosina, ka minētie grozījumi likumā stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Saeima galīgajā lasījumā par minētajiem grozījumiem varētu lemt nākamnedēļ gaidāmajā sēdē.

Kā ziņots, 30.aprīlī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais