Valdībai bija vajadzīgas vairāk nekā trīs stundas, lai nepieņemtu lēmumu pensiju likuma jautājumā. Būtiskas izmaiņas pensiju indeksācijā, kā arī krīzes laikā aprēķināto pensiju pārrēķināšana un negatīvā pensiju koeficienta labošana pagaidām nenotiks. Sarunas atjaunosies līdz ar nākamā gada budžeta apspriešanu vasaras beigās.
Pensiju likuma grozījumi tika skatīti valdības slēgtajā daļā, un tikai paši ministri un ministriju ierēdņi noklausījās visu pušu argumentus par vai pret pensiju likuma grozījumiem. No valdības sēžu zāles neviens ministrs priecīgā noskaņojumā neiznāca. Arī labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš Neatkarīgajai sacīja, ka lūdzis valdības vadītājai piefiksēt viņa īpašo viedokli, proti, ka viņš nepiekrīt atlikt lēmuma pieņemšanu, jo «valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli». Viņš atsaucas uz diviem valdības deklarācijas punktiem un uz valdības rīcības plānu, kurā skaidri un gaiši pausta apņemšanās izdarīt to, ko valdība otrdienas sēdē atlika.
«Mums bija svarīgi jau tagad šos jautājumus pārrunāt un pieņemt konkrētu lēmumu, jo viens no tiem – par pensiju indeksāciju – attiecas jau uz šā gada 1. oktobri,» pēc valdības sēdes sacīja ministrs, «otrkārt, bija jāpieņem lēmums arī par pensiju kapitāla indeksu, lai varētu gatavoties pensiju pārrēķināšanai vismaz daļai pensionāru.» Neatkarīgā rakstīja, ka Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi pensiju likumā paredz turpmāk pensiju indeksācijā ņemt vērā 50 procentu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem (līdzšinējo 25 procentu vietā). Tas nozīmētu pensijas indeksēt, ne tikai ņemot vērā inflāciju, bet arī to, par cik procentiem pieaug darba alga. Tieši indeksācijas izmaiņas prasa nākamā gada budžetā vislielāko papildu finansējumu – ap 30 miljonu eiro.
Otrs jautājums ir par krīzes laika negatīvo pensijas kapitāla indeksu (pilnā vārdā – pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss) – to grozījumi paredzēja mainīt: ja tas būtu mazāks par skaitli 1, pensijas kapitāla aktualizācijai plānots piemērot indeksu 1. Tāpat likumprojekts arī paredzēja pakāpeniski pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas, un tam papildus nākamā gada budžetā vajadzētu 4,5 miljonus eiro.
«Varam jau mēs visu likt kopā – pensionārus, skolotājus, policistus, bet nav pareizi tomēr teikt: ja vienam pieliks, otram atņems,» saka U. Augulis. Viņš norādīja, ka sociālajā budžetā pašlaik ir uzkrājums, kuru «izlietot nedrīkst». «Meklēšu vēl argumentus, kā pārliecināt, ka mūsu piedāvājums ir saprātīgs, jo nedomāju, ka te būtu vieta kādam politiskam ultimātam.»
Finanšu ministra Jāņa Reira skaidrojums valdības lēmumam ir lakonisks: «Pensiju likuma grozījumi ir jārisina kontekstā ar 2016. gada budžetu, jāsagaida citu ministriju piedāvājumi budžetam, un augustā kopā ar visu ministriju iesniegumiem mēs risināsim arī pensiju jautājumus. Valdība gada vidū nevar grozīt budžetus, tāpēc vienīgā iespēja kaut ko mainīt ir brīdis, kad izskatīsim pieteikumus nākamā gada budžetam. Arī pārējām nozarēm nepieciešams finansējums, un būtu tikai godīgi ļaut arī citiem ministriem iesniegt savus priekšlikumus.» Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka nevar skatīt sociālo budžetu atrauti no valsts budžeta. Valdībai jābūt skaidram redzējumam, kurām nozarēm un kādā apjomā jāsamazina izdevumi, ja notiek izšķiršanās par labu pensionāriem. Kaut arī sociālajā budžetā ir izveidojies pārpalikums, tas esot tādēļ, ka no 2014. gada piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiek finansētas no pamatbudžeta. Ja maksājumi tiktu veikti no speciālā budžeta ieņēmumiem, tad nākamgad sociālajā budžetā veidotos deficīts 31,7 miljoni eiro.
Par ko lēma valdība?
Pensiju indeksācija
Vai pensijas turpmāk indeksēt, ņemot vērā inflācijas rādītāju un 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma?
Jautājums atlikts
Pensiju koeficients
Vai pensiju aprēķināšanas formulā iekļauto rādītāju pensijas kapitāla aktualizācijas indeksu jeb koeficientu noteikt ne mazāku kā 1 un pārrēķināt krīzes gados piešķirtās pensijas?
Jautājums atlikts
Negatīvie pensijas kapitāla indeksi pensiju aprēķinā ir piemēroti 106 526 personām:
95 850 vecuma pensijas saņēmējiem
9729 apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem
947 izdienas pensijas saņēmējiem
Invaliditātes pensijas
Vai tiks precizēta un pilnveidota pirmās un otrās grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtība?
Jautājums izskatīts un atbalstīts
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Neatkarīgā