Pensionāriem ieturētās pensijas izmaksājamo naudas summu nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī, un, izvērtējot pensionāra ienākumus, sociālajiem dienestiem jāņem vērā pensijas apmērs bez tai pieskaitītā "parāda".
Aprīlī visi pensionāri papildus pensijai saņems ieturējumu atmaksu par septiņiem mēnešiem, tas nozīmē, ka aprīlī daudzi pensionāri, kuri iepriekš skaitījušies trūcīgi vai maznodrošināti šī ieturējuma atmaksas brīdī var zaudēt šo statusu, jo Sociālie dienesti izvērtē pensionāru ienākumus ik pēc trim mēnešiem. Vidējā atmaksājamā summa varētu būt ap 70 latiem.
Labklājība ministrs Uldis Augulis (ZZS) norāda, ka pensionāriem ieturētās pensijas izmaksājamo naudas summu nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī. Šādā gadījumā jāņem vērā pilnas pensijas apmērs (pirms samazināšanas) iepriekšējos trīs mēnešos.
Tajā pat laikā pašvaldībām nosūtītajā vēstulē ministrs skaidro, ka kopš 2009. gada 1. decembra ģimenes ienākumos ieskaita ģimenes valsts pabalstu, kā arī tos 100 latus, ko saņem bezdarbnieki par "darbu ar stipendiju". Savukārt no 100 līdz 50 latiem samazināta tā vecāku pabalsta daļa, kas netiek ņemta vērā, novērtējot cilvēka materiālo situāciju. Taču ministrs uzmundrna, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tostarp, par trūcīgu var atzīt arī ģimeni (personu) ar parādsaistībām. Tāpat naudā izmaksātais sociālās palīdzības pabalsts uzskatāms par sociālās palīdzības pabalstu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
Kopš 2009. gada 1. decembra pašvaldības, izvērtējot ģimenes ienākumus, no pamatbudžeta ir tiesīgas izmaksāt pabalstus tikai ģimenes pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai. Turklāt pašvaldībām ir pienākums nodrošināt, lai cilvēks, kurš pašvaldības sociālajā dienestā iesniedzis iesniegumu un aizpildījis iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālo palīdzību saņemtu savlaicīgi un pilnā apmērā.
Vairākās pašvaldībās noteiktie ierobežojumi sociālās palīdzības saņemšanai, piemēram, aizliegums slēgt dzīvokļa īres līgumu, ienākumu pielīdzināšana kādai noteiktai summai, pēc U. Auguļa teiktā, ir prettiesiski un tos nevar noteikt attiecībā uz cilvēka tiesībām saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu un vienreizēju materiālu palīdzību. Šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem likumā vai vismaz Ministru kabineta noteikumos.